Tik daudz punktu un arī tik liels attālums laikam līdz šim nevienā rogainingā nav veikts. 76 punkti, nedaudz virs 25 km. No Alfas cauri Biķernieku mežam, Purvciemam, Pļavniekiem līdz Preču stacijai, un atpakaļ uz Alfu caur Mežciemu. Jā, rajons pats par sevi man bija mazpazīstams, bet secināju, ka tur ir tik daudz interesantu un smuku vietu. Jā, atsevišķas ielas nelikās mīlīgas, bet kopumā - interesanti!
Man tiešām tik ļoti patika!
Jā, varbūt atsevišķos brīžos bija nedaudz vairāk jāpiepūlas, lai turētos līdzi manu garkājaino un labāk trenēto kolēģu ritmam, tomēr no otras puses, tas ir tieši tas, kas man patīk - cīnīties ar sevi, pārvarēt sevi un paplašināt savas varēšanas robežas ;)Ir forši!
Būs jāpapēta, kā mūsu konkurentiem gāja, jāskatās, kā viņi ir plānojuši maršrutu, lai varbūt pārņemtu labākās stratēģijas. Katra nākamā rogaininga reize nāk ar jaunu pieredzi. Mācos un mācamies visi kopā. Un tas ir forši. :)
Nākamsestdien būs sarežģītaks rogainigs Jaunpiebalgā, jo divas stundas principā būs tumsā. Jo reljefs būs savādāks. Pilsēta ir pilsēta. Civilizācija ir blakus. Lai gan vairākas kāpas nācās "ieņemt", tomēr tas ir savādāk kā būt Vidzemes augstienē. :) Ceru, ka būs viss labi!
Triša.. no rīta leca uz trīs ķepām. Brokastu konservu ēda gariem zobiem. Uztraucos par viņu. Pa dienu zvanīju Ž., lau uzzinātu, kas notiek mājās. VIņš nomierināja nedaudz, sakot, ka Triša pati ir uzkāpusi, lai no izlietnes bļodas padzertos, staigā, ēd.. Dzīvelīga.
Atbraucu mājās, jā, ir kā šiverē pa māju, bet beigās tomēr apgūlās blakus, lai čubinu viņu. Lutināma viņa šobrīd ir.
Sasmējos tagad jau vēlā vakarā. Ielīdām gultā skatīties tv, dzirdam, ka Triša otrā istabā žēli ņaud. Atnāca uz guļamistabu ...ar bumbiņu mutē. Tā no sirds pārsmējāmies - lec uz trīs kājām, bet spēlēties jau grib. :) Noslēpām bumbiņu, lai mierīgi vēl atpūšas.
It kā jau laikam laba zīme, ka viņa pati jau sajutās tik moža, lai spēlētos ar mums.
Vēl šodien nelielu pārsteigumu sagādāja Ivars. Viņš pameta ideju aizbraukt pavasarī uz André Rieu koncertu. Ja godīgi, jutos pat nedaudz pārsteigta par šādu piedāvājumu. Esmu jau pieradusi, ka mūsu ģimenē lielais blandoņa pa dažādiem koncertiem, izrādēm, cirka izrādēm utt. esmu es. :) Bet tagad arī viņš ir pavilcies. Nu, ko.. jāskatās, kā man komandējumi un citas aktivitātes iekrīt, lai saprastu, vai varam šo ideju īstenot. :)
Nu, un arī viena skumja ziņa.. Atkal viens zaudējums Latvijas kultūras un mākslas dzīvē... Džemma Skulme.
It kā jau saprotu visu ar prātu, bet.. Viņa bija spilgta. Un gaiša. Un cēla. Protams, tas jau ir tikai tas tēls, kas no radio un tv radies. Viņas gleznas - uzreiz atpazīstamas. Ilgs mūžs. Ražīgs mūžs.
Eh..kaut kā tomēr skumji ir. Pēdējā laikā nāve aktīvi ir parosījusies. Varbūt pietiek jau?