Vakar atkal vēlāk aizgāju gulēt. Līdz ar to no rīta bija grūti. Pa dienu bija grūti. Atkal nekāds radošais nestrādā.
Mājās atnācu, nokritu dīvānā, bet Ž.aizdzina uz gultu gulēt. Nogulēju pāris stundas, pamodos, noskatījos jauno latviešu filmu "1906" un atkal likšos gulēt.
Skaidrs ir viens, ir jāguļ! Ja guļu par maz, kļūstu kašķīga. Šodien pat no rīta sanāca kašķis uz līdzenas vieta par neko (par puķēm) ar Līgu. Pēc mirkļa jau nomierinājos un sapratu, ka tā bija pilnīgi neadekvāra rīcība. Atvainojos viņai. Bet pašai joprojām ir sirdsēsti par to, ka miega trūkuma dēļ kļūstu neadekvāta. Mācība ir gūta, jācer, ka izdarīšu atbilstošus secinājumus un sākšu vairāk sekot savam miega režīmam.
Dienas prieks arī saistīts ar darbu. Šodien Mārai dzimšanas diena. Tik sirsnīgi un forši pasēdējām mūsu jaunajā "zālītē". Omulīgi tur ir, bet vajag apmainīt galdu, lai ir ērti visiem sēdēt. :) Pamazām varbūt arī jāpadomā ar aprīkošanu - nolēmu, ka varētu atnest uz darbu Luetas un Segeja dāvināto servīzi. Mums mājās tā stāv skapī paslēpta, bet šeit tā, iespējams, būs noderīga.
Un pats galvenais, vairs nebija tik ļoti stīvi, kā ir tad, kad abi departamenti satiekamies. Pēdējā laikā tās kopīgās pasēdēšanas ir kļuvušas nedaudz apgrūtinošas. Tādā šaurākā lokā tomēr ir foršāk tikties. ;)
Ak, jā! Un Māra man atklāja vienus interesantus čipsus - laima un čilli. Ir asumiņš un ir skābumiņš! Lieliska, nepliekana garša. Reti ēdu čipsus, bet šis tiešām variants ieinteresēja.
Vēl šodien saņēmu uzaicinājums uz nozares nodarbināto godināšanu. Tagad skaidrs, kādēļ boss kādu laiku atpakaļ jautāja, cik ilgi strādāju šajā iestādē. Būs man kāds goda raksts vai kaut kas tamlīdzīgs. Nē, nu it kā jau tas viss ir loģiski, tomēr, ja godīgi, šobrīd šķiet, ka tas ir lieki. Pie sevis pasmaidīju, ka tāda sajūta, ka manu bildi liek pie lielās godaplāksnes, lai visi kolēģi var apskatīt. :D
Ja par darbu, tad šodien piedzīvoju īpatnēju situāciju - boss sākumā pats teica, ka man būs jābrauc uz vienu darba grupu novembra beigās, bet tagad jūtu, ka mēģina atrunāt, jo laikam jau uztraucas par to, vai pagūsim sagatavot projektu iesniegšanai valsts sekretāros. Tiešā tekstā nesaka, ka nevajag braukt, bet visu laiku aicina padomāt par to. Pagaidām ievelku elpu un nolēmu pastrādāt kārtīgi, lai redzētu, cik raiti virzīsies uz priekšu projekta gatavošana. Pati gribu ātri visu izdarīt, lai varam palaist projektu tautiņās. ;))
Šodien pieteicu 18.-20.novembra komandējumu. Nosūtīju austriešu novērtējumu. Vismaz ir sajūta, ka šīs lietas ir nokoptas un tagad var mierīgi darīt ikdienas darbiņus. Pirms abiem pasākumiem būs viss jāielādē datorā, lai lieki papīri nav jāvizina turpu-šurpu.
Kas vēl? KASKO samaksāts. Neste samaksāta. Daudz rudenī nauda aiziet. Visi svētki, auto, abonēšanas... No oktobra līdz janvāra vidum ir riktīgi naudas tērēšanas laiks. Katru gadu nedaudz iedrūmstu šajā laikā. Bet no otras puses saprotu, ka tas viss ir vajadzīgs un šo to taču visu gadu pēc tam izmantošu.
Ar Astru, Līgu un Jolantu par naudas lietām parunājām. Katra atzina, ka atbalsta vecākus. Katra atzina, ka kaut kā tā nauda strauji pazūd. Eh...
Nu un beigās par filmu "1906". Ja godīgi, pietrūka tāds kārtīgs kāpinājums un noslēgums. Stāstiņš izstāstīts, bet nepaķērā. Protams, labi, ka pirms filmas noskatīšanās biju noskatījusies filmu par filmu, tādēļ varēju novērtēt tērpu mākslinieces niansēto darbu un rūpīgo attieksmi pret tērpiem un detaļām. Bet visādi citādi...pabāli.