Beidzot arī Līga atgriezās pēc atvaļinājuma. Tagad esam pilnā sastāvā. Jolantai gan vēl kāda daļa atvaļinājuma būtu jāizņem, bet kopumā šobrīd esam bez lielām atvaļinājuma astēm. Tas labi.
Līga apsveica dzimšanas dienā. Sasmaidījos, ka saņēmu atkal dzelteni-lillā pušķi. :) Forši! :) Un saņēmu arī foršu dāvanu - dāvanu karti biļešu servisā. Varēs atkal apmeklēt kādu koncertu vai izrādi. Viens no variantiem - pamanīju, ka būs Nazareth koncerts. Piedāvāju Ž. to apmeklēt, bet vinš teicās padomāt. Vēl noskatīju, ka Gorā būs "Rīgas gredzens". Mammai piedāvāju to apmeklēt, bet viņa arī teicās par to padomāt. Nu, vēl kā variants man šobrīd ir Griškoveca izrāde janvārī. Vārdu sakot, idejas ir, kur dāvanu kartes izmantot. Tikai izlemšanas vaina.
Bet, ja par Līgu..izskatās, ka atvaļinājums tomēr viņai ir gājis nedaudz labumā. Ir mierīgāka nedaudz, tomēr, pazīstot viņu, saprotu, ka viņa atkal sevi ātri aizvilks līdz iepriekšējam stāvoklim. Diemžēl.
Darbā šodien gatavojos komandējumam. Mierīgi šoreiz kaut kā ir, nav liela stresa par to, kā būs, esmu izlasījusi visus dokumentus, kurus skatīs. Reti kad man izdodas tik labi sagatavoties komandējumiem. Parasti ikdienas vietējie darbi ir tik ļoti ierāvuši mani savā virpulī, ka pietrūkst laiks gatavoties komandējuma, tāpēc ļoti novērtēju to, ka šobrīd ir savādāk.
Vakarā no darba atnācu nedaudz sagurusi, tāpēc nolēmu, ka koferi rīt likšu. Nekas jau daudz nav jāņem - tikai divas naktis prom no mājām būšu.
Šodien sanāca garāka sarakste ar Agnesi. Darbā viņai, protams, sviests notiek, bet izskatās, ka viņa leks ārā no tā vilciena. Ja attieksme ir štruntīga, tad jēga palikt nav. Atsūtīja arī abu puiku 1.septembra bildi. Gan Pičs, gan Artūrs - lieli jau. ;) Sarunājām, ka uz Piča dzimšanas dienu atbraukšu pie viņiem ciemos, jo sen nav būts. Visu laiku kaut kur apkārt vazājos un nav laiks aizbraukt līdz viņiem. Agnese jau pasmējās, ka man ir "otmazka" priekš Piča - daudz ceļoju un strādāju, tāpēc arī nav laiks. :) Nu, ko.. ap 21.oktobri jābrauc pie Piča ciemos, turklāt Agnese solīja cept pīrāgus, līdz ar to - variantu nav. :D
Par Trišu raizējos, jo vakar vakarā klepoja. Vērosim vēl šonedēļ, lai tālāk lemtu, ko darīt. Ja turpinās klepot, brauksim pie ārsta, lai sāk meklēt, kas ir klepus iemesls.
Vēl šodien maziņš prieciņš - paciņa mammai atnāca. Šoreiz kaut kā paciņas ļoti ātri atnāca, un tas ir labi. Būs vitamīni ziemas periodam gan mammai, gan mums pašiem.
Vēl šodien nedaudz pārsteidza raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Šoreiz tas bija par suņiem. Šveice tika minēta kā pozitīvais piemērs, un tam tiešām varu piekrist - saimnieki un suņi lieliski audzināti. Suņi ir daudz kur un nevienu tas nepārsteidz un nesadusmo. Mūsu problēma ir neaudzinātie saimnieki un diemžēl arī suņi. Manuprāt, visiem būtu jāiet skolā. Es pati saprotu, ka neskatoties uz to, ka dzīvnieki man vienmēr ir bijuši, man, piemēram, pietrūkst zināšanas par to, kā kādos gadījumos palīdzēt saviem kaķiem. Es tiešām ļoti gribētu, ja būtu tāda kaķu īpašnieku skola, kur man iemācītu visu nepieciešamo, lai labāk varētu aprūpēt savus kaķus. :)
Un vēl pēc šī raidījuma atcerējos savus suņus. Mazos suņus, kas dzīvoja mājās, gulēja gultā. Balto un melno balonku. Balto notrieca auto Ziemassvētku vakarā, melnais bija ļoti slimīgs... Bet es viņus tiešām ļoti mīlēju. Es arī tagad gribētu suni, bet saprotu, ka ar mūsu dzīvesveidu, vēlmi ceļot utt. būs grūti atrast kādu, kas ir gatavs paņemt pie sevis suni. Ar kaķiem tomēr ir vieglāk.. Bet suni es vienalga gribu.