Ņemot vērā brīnišķīgos laikapstākļus paši šo braucienu nosaucām "Pretī zelta rudenim!" Mājās mūs sagaida lietains un nemīlīgs laiks, bet šī divas dienas bija brīnišķīgas! Jā, daudz laika pavadījām ceļā, bet tās emocijas, kas tika noķertas, pietiks ilgākam laikam. Un galvenais - kalni ir redzēti un sajusti! :)
Izbraucām astoņos no rīta pēc vietējā laikā un tikko iebraucām Daugavpilī. Man vēl 65 km līdz mājām, bet tas jau sīkums pret tiem 1100 km, kas nobraukti.
Brauciens kopumā mierīgs. Vien pie Kauņas divas avārijas un viens liels ugunsgrēks (kā izskatījās, dega saimniecības ēkas aiz mājas). Nu, un viena lapsa bija nolēmusi slaidā riksītī škērsot ceļu.
Skaidrs ir viens - noteikti gribu turp atgriezties, lai varētu vairāk apkārt pastaigāt. Kalni vilināt vilina. Un šobrīd, pēc šī brauciena saprotu, ka tāda nedaudz garāka nedēļas nogale Augstajos Tatros nav nekas nesasniedzams. Viens variants ir braukt ar auto, bet otrs - aizlidot līdz Popradai un tad jau no turienes doties kalnos. ;) Vārdu sakot, viela pārdomām ir! :)
Un vēl..atkal un atkal pārliecinos, ka man ir viegli braukt ar Ivaru, jo intereses sakrīt, jo temps sakrīt. Ideāls ceļabiedrs! :)