Gulēju atkal lieliski. Tas ir tik forši! Atvaļinājums tomēr ir viena varen forša lieta. Var izgulēties un katru dienu justies kā normāls cilvēks. ;))
Diena šodien sanāca diezgan piesātināta un nogurdinoša, un emociju pārpildīta.
Aizbraucām uz Avakos Gorge, ko ieteica Kristīne. Pa ceļam apbrīnojām lielās banānu audzes, tiesa vēl ar zaļiem banānu ķekariem. Vēl arī granātābolu dārzi diezgan daudz bija un vienu dateļu audzi. Ak, cik forši kipriešiem! Viņiem aug tas, kas man tik ļoti garšo.
Tā kā piebraucām no otras puses Avakos Gorge, tad pašiem nācās laisties lejā no kalna un kāpt augšā. Ceļš, kas ved uz ieleju šai pusē ir slēgts tā sliktā stāvokļa dēļ. Redzējām, ka pretējā kalnā pa ceļu braukā šurpu-turpu džipi, kas ved tūristu lejā un augšā, bet mums pašiem nemaz nebija skumji par to, ka visu ceļu pievarējām paši. Tā teikt īstens tūrists ir tas, kurš pārvietojas daudz uz savām divām. :)
Avakos Gorge - brīnišķīgs kanjons! Upe šobrīd diezgan mazūdeņaina, bet vienalga - skaisti! Diemžēl aizgājām tikai līdz smukajai vietai, kur visi bildējās parasti. Tālāk iet neieteica vietējie gidi. Tā teikt - līdz šai vietai esot droši iet, bet tālāk ir uz pašu risku. Juris ar Ingu negribēja tālāk doties, tāpēc atgriezāmies atpakaļ pie auto. Kāpiens kalnā, karstumā, tiesa, bija izaicinājums viņiem, bet visi varonīgi turējās. :) Sapratu, ka tomēr labi, ka man sāk parādīties šis rogaininga rūdījums. Un labi vien ir, ka katru dienu staigāju uz un no darba. :)
Pēc tam devāmies uz ciedru ieleju. Brauciens pa kalnu ceļu ar saules apspīdētiem ciedriem visapkārt. Tā smarža! Vienkārši izcili! :) Zinu, ka gribu atgriezties šajā ielejā vēl kādu reizi. Un kājām! Jo brīdī, kad apstājāmies, lai paēstu vīnogas, ko kādā dārzā nedaudz salasījām. Ar vīnogām sanāca ļoti amizanti. Braucam pa līkumoto ceļu ar skaistu skatu uz ieleju. Palūdzu Jurim apstāties kaut kur, lai uztaisītu bildi. Pirmā vieta, kur varēja apstāties, kā izrādījās bija pie vīnogu dārza. :D Dažus ķekarus atļāvāmies paņemt, jo dikti jau kārdinoši tās izskatījās. Jā, saprotu, ka tās nav īsti labi, bet nu nespējām mēs visi trīs atturēties. Cerēsim, ka īpašnieki neņems ļaunā. :>
Pa skaisto ciedru ielejas ceļu aizbraucām uz Kikkos klosteri. Iedalīja mums speciālos halātus, lai piesegtu savas kājas un rokas. Skaists klosteris. Gan pati ēka. gan pagalms. Baznīca ārkārtīgi grezna. Bija nedaudz pārsātinājuma sajūta - jo visa tur likās par daudz, bet tomēr neparasti skaisti. Man pašai ļoti patika mozaikas uz sienām - ārkārtīgi greznas. Var redzēt, ka klosteris bija pietiekami turīgs, lai varētu atļauties tik greznas mozaikas par dažādām bībeles tēmām. Jāsaka, ka arī šeit labprāt atgrieztos, lai vēl lēnāk visu izstaigātu un apskatītu. Inga nav šādu vietu mīļotāja, tādēļ arī salidzinoši īss bija mūsu apmeklējuma laiks.
Pēc tam devāmies uz Ovados ciematu, ko ieteica apmeklēt Kristīne. Viņa rakstīja, ka šeit var veldzēt dvēseli. Un jāatzīst, ka tiešām mājīgs un mīlīgs bija šis ciematiņš. Vienā no tirgotavām iegājām pagaršot un izvēlēties sev mājās vešanai vīnus. Es zināju, ka vienīgais vīns, ko noteikti gribēšu pagaršot un atvest mājās ir Commandaria vīns, kas tiek darīts no divu šķirņu vīnogām: Xynisteri un Mavro. Vīnogas netiek novāktas, kamēr tās pārgatavojas un līdz ar to sasniedz augstu cukura līmeni. Vēlāk vīnogas tiek atstātas saulē, lai koncentrētos to aromāts. LĪdz ar to šis vīns līdzīgs ir ledus vīnam vai deserta vīnam. Pagaršoju un man tiešām patika tas! Paņēmu nelielu pudeli vecākiem, lai viņi var pagaršot šo vienu no visvecākajiem vīniem. :)
Kopumā jāsaka, ka vispār tā sauktais vīna ceļš man ļoti patika. Norādes uz vīna darītavām ik pēc dažiem kilometriem. Apkārt vīna dārzi. Burvīgi! Braucot pa šo ceļu, sapratu, ka tas, kas rakstīts ceļojumu aprakstos par to, kas notiek blakus esošajos ciematos un reģionos ir ļoti loģiski. Ir vietas, kur var audzēt vīnogas, ir vietas, kas vairāk piemērotas olīvkokiem, ir vietas, kur ir augļu dārzi. Attiecīgais kalniem nepiederošais zemes pleķītis tiek izmantots tā, lai savāktu visefektīvāko ražu.
Vakarā mājās ieradāmies riktīgi noguruši. Līdz ar to mums bija vakars pie baseina. Dzērām sangriju, pļāpājām, dalījāmies iespaidos. Šī diena mums visiem patika. Katram bija par ko papriecāties. :)
Man laikam visspilgtākais iespaids tomēr ir par ciedru mežiem. Būt kalnos, redzēt šos mežus tepat blakus un no augšas. Neaizmirstams skats! Iemīlos šajā salā aizvien vairāk.
Un vakarā bija arī neliels pārsteigums. Ivars piedāvā uz Santas vārda dienu braucienu uz Augstajiem Tatriem. Turp, kur kādreiz ar Kristianu biju. Ja godīgi, bankas konts saka, ka vajadzētu piebremzēt ar ceļošanu, tomēr.. tomēr gribas redzēt pasauli. Domāju, ka braukšu, jo tas ir īsais brauciens - tikai uz nedēļas nogali. Un turklāt kalni man ļoti patīk. :)