Boss laimīgs, jo šo piecu nedēļu laikā, kamēr viņš bija atvaļinājumā, esmu izdarījusi daudz. Viņš atnāca uz gandrīz tukšu galdu. Neko viņam neatstāju pusdarītu. Tiesa, jau sāk uzpeldēt jauni darbi, bet to nu viņam pašam būs jāizdara..
Man pašai vēl ir daži gali jānokopj un varēs trīs ar pusi nedēļas 'vaļināties'. Lai arī mājās atlikušas vien trīs dienas nakšņot, pati tā pa īstam vēl neesmu pārslēgusies brauciena gaidīšanas režīmā. Pieņemu, ka visdrīzāk būs tā, ka tad, kad būšu lidostā vai iekāpšu lidostā, tā pa īstam sapratīšu, ka tiešām braucu tur, kur silti (pat karsti, jo prognoze šobrīd saka, ka mums būs stabili +32 katru dienu, kas pēc sajūtām būšot ap +42), kur silts ūdens, kur skaista daba, kur garšīgi ēdieni. Būs labi! :)
Šodien nepaslinkoju un šo to nepieciešamo braucienam jau nopirku, bet vēl jau jāiziet cauri sarakstam, lai saprastu, vai mājās tiešām ir viss, kas nepieciešams braucienam.
Mazais dienas prieciņš ir teātris.zip ziņa par to, ka septembrī un oktobrī tiks izrādītas deviņas izrādes. Vispirms Valmieras teātra “Maija un Paija” un “80 dienās apkārt zemeslodei”. Pēc tam Dailes teātra “8 mīlošas sievietes” Dž. Dž. Džilindžera režijā. Ozonam ir šāda filma un es esmu redzējusi viena no Krievijas teātra viesizrādēm. Pagaidām filma likās labāka par to viesizrādi, bet nu redzēs, kā Džilim sanācis. Tad Daugavpils teātra izrāde „Purva bridējs (i)“, Nacionālā teātra “Zilā”, Jaunā Rīgas teātra “Nora” un Nacionālā teātra “Klūgu mūks”, Liepājas teātra “Piafa” un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra “Tango ar Stroku”. Būs riktīgi foršas sestdienas! Un oktobris mans būs teātra megamēnesis - četras izrādes teātrī un trīs tv! :)) Forši! :) Mammu arī pabrīdināju par teātris.zip piedāvājumu. Apsolīju, ka, kamēr būšu laukos, kopā varēsim skatīties izrādes. ;)
Ja jau par izrādēm un teātri sāku rakstīt, tad šodien visaizkustinošākais mirklis bija Latvijas televīzijas filma par Viju Artmani. Nedaudz žēl, ka nevienu viņas izrādi neesmu redzējusi klātienē. Bet filmas ar viņas dalību tiešām ir man mīļas. Tik spilgts ekrāna mūžs un tik skumjš dzīves noslēgums. Patiesībā daudziem aktieriem 90tie gadi bija smags laiks, patiesībā kā ikvienam.. Skumji, bezgala skumji.
Skatoties šo filmu, atcerējos, ka mammai mājās ir grāmatiņa, kas izdota padomju laikos un kurā ir daudzi iemīļotie aktieri vēl pavisam jauni un reizēm pat neatpazīstami. Atceros, ka bērnībā šo grāmatu šķirstīju un Viju Artmani vēl kā tumšmati tur nemaz nevarēju atpazīt. Šķiet, ka tā grāmata ir jāatved un jāieliek manā grāmatu plauktā. Bet pirms tam - jāizlasa! :)
Vēl šodien Annai palūdzu uztaisīt Santai Marijai uz pirmo skolas dienu kastīti ar puķēm un saldumiem no manis. Pati būšu projām, bet bērnam gribas sagādāt patīkamu pārsteigumu - lai zina, ka par viņu domāšu šajā dienā. ;) Un būs meitēnam pārsteigums. ;))
Anna noprasīja arī, kad atbraukšu pie viņiem ciemos. Apsolīju, ka uz Santām noteikti atbraukšu. :))) Būs jāatved kāds ciemakukulis viņiem no mūsu silto zemju brauciena. ;)
Un vēl šodien kaut kā pavilku savu veco klausāmo mūziku ārā. Kādreiz mašīnā un darbā diezgan daudz skanēja Nightmares on Wax.. un šodien atkal un atkal skan. Joprojām patīk.