Mājās ielidoja nakts lidonis. Kaķiem acis uz griestiem vien. Triša daudz runā, skatoties uz lidoni. Puša pamazām sāk piebalsot.
Smieklīgas man viņas ir. Un foršas. Neskatoties uz visām blēņām, ko viņas sastrādā.
Un vēl pamanījām, ka Pušai vairs nav skumja sejiņa. Kaut kas mainījies skatienā un purniņa izteiksmē kopumā. Pašapzinīgs un ziņkārīgs kaķītis.
Savukārt par Trišu reizēm šķiet, ka viņa domā, ka ir cilvēciņš. :))