Šodien sasniegta pārguruma augstākā stadija. Jau nākot uz mājām sapratu, ka esmu tik nogurusi, ka pat vakariņas ēst negribas. Viss, ko vēlos - iekrist gultā vai dīvāna, palasīt nedaudz grāmatu un iet gulēt. Un reāli tieši tā arī notika.
Labi, ka bija no rīta sagatavotie makaroni ar gaļu, tos atlika vien uzsildīt. Ž.pagatavoja man kapučino un es izvilku gardās čehu vafelītes. Zinu, ka saldumi nav labi uz nakti, bet man reāli šobrīd pietrūkst enerģija. Darbs izsūc visu, līdz ar to meklēju ātro variantu, kā atjaunot iekšējos resursus. :>
Nedaudz palasīju Sālsvārnas salas vasarniekus un aizmigu. Netraucēja ne tv, ne gaisma, ne tas, ka aizmigu dīvānā. Pāris stundas tik saldi nogulēju! Ja Triša nebūtu atvilkusies un sākusi prasīties zem segas, es noteikti vēl ilgāk gulētu. :) Triša mani pamodināja, līdz ar to deva lielisku iespēju aiziet līdz gultai. :D
Uzrakstīšu vēl nedaudz par šo dienu un viss! Pie miera!
Kas vēl šodien bija? Ilveram dzimšanas diena! Jau 12! Visu dienu ar draugu notusēja. Aizgāja uz "ķīniešiem" paēst, paspēlēja biljardu, padzēra limonādi un patrakoja mājās. :) Vakarā pamatīgi saguris bija. Sapnis viņam ir par šogad uzdāvināto naudu nopirkt Nerf ieroci un... papagaili! Pabrīnījos par putnu, jo Ivaram parasti diezgan noraidoša attieksme pret zvēriņiem mājās. Par ne noraidoša, drīzāk - nekāda. :> Bet jau jau tētis atļāvis, ja jau esot noskatīts papagailis, kuru ņemšot, tad jau laikam kaut kas attieksmē ir mainījies. :)
Darbā nedaudz trako nams, jo cilvēku ir maz palicis, bet visādi darbi veļas. Dažiem nāk prātā arī īpatnējas idejas, kuras ir vai nu jānoraida, vai nu tieši otrādi - jādod apstiprinājumu tam, ka tā tiešām var darīt. Šodien tieši tādēļ, ka dažiem ir ienākusi prātā ideja, nācās palikt ilgāk pēc darba. Un jāatzīst, ka tomēr ir grūtāk, kad esam palikuši formātā es + 1 no vienas jomas un + 1 no otras jomas. Bet nekas, nav pirmā reize! Gan jau tiksim galā!
Vēl šodien kārtējo reizi pārliecinājos par to, ka katra sanāksme tomēr atņem diezgan daudz laika. Un sliktākais ir tas, ka reizēm no tās sanāksmes atnāc ar tādu ūdensgalvu, ka krietnis brīdis ir vajadzīgs, lai spētu pārslēgties atkal uz kārtējiem darbiem, kas ir darāmi.
Esmu nogurusi. Ļoti. Un mani kaitina tas, ka vakaros esmu tik nogurusi, ka neko negribas, ka nekam nespēju pieķerties. Gribas vienkārši gulēt kā tādam plācenim dīvānā un labākajā gadījumā palasīt, sliktākajā gadījumā - vienkārši gulēt.
Ak, jā! Runājot par grāmatām! Ja godīgi, šobrīd, lasot Sālsvārnas vasarniekus, saprotu, ka muļķīgi bija to nelasīt bērnībā. Un smieklīgs bija nelasīšanas iemesls - nepatika grāmatas vāks. :D Šobrīd es zinu, ka man noteikti šī grāmata patiktu, jo patīk arī tagad. :)
Un tagad - viss, pie miera! Rīt atkal viena traka piepildīta darba diena ar sanāksmi un daudz darāmiem darbiem.