smth
pirmdiena 
29th-Jul-2019 09:44 pm
0729

Visu dienu domāju, kas šodien būs dienas notikums, kāda būs dienas bilde. Tagad, aizverot pēdējo lappusi, viennozīmīgi varu teikt - tā ir grāmata "Klūgu mūks".
Neatceros, kad pēdējo reizi tik sirsnīgi apraudājos, lasot grāmatu. Tik ļoti jutu līdzi tās varoņiem, pārdzīvoju, smaidīju... Un jāatzīst, ka šī grāmata man krietni labāk ļauj saprast, kas noticis ar mūsu pašu ģimeni, jo īpaši attiecībā uz valodu lietām.
Lieliska grāmata! Lieliskā valodā! Manā babas valodā!
Iespējams, ka vienkārši šī grāmata ir atnākusi pie manis īstajā laikā, kad visas manas maņas ir atvērtas tai. Bet šobrīd šī grāmata viennozīmīgi ir viena no tām grāmatām, kuru gribu paturēt savā grāmatu plauktā!
Kas vēl? Šodien bija viena nogurdinoša diena. Naktī aizgāju vēlu gulēt, jo vārīju pupas. Pirmās pupas pākstīs šogad! No rīta pagaršoju - ir ļoti gardas. Varētu gan vēl pāris nedēļas tās paaugt, nobriest, bet nu pirmās ir pirmās, tās arī mazākas var apēst! ;)
Tā kā Ž.vakar bija samarinējis zivi, šorīt agri cēlos (ap sešiem), lai vēl pirms darba pagūtu notvaicēt gan zivis, gan puķkāpostus ar brokoļiem. Netipiski man ir šādi rīkoties, jo tik agri no rīta darba dienā tādu "nopietnu" maltīti parasti negatavoju. Toties forši, ka gan man, gan Ž. bija brokastis un pusdienas. ;) Turklāt tādā veidā bez lielas glabāšanas varēju ātri pagatavot vakar atvestos brokoļus un puķkāpostus. Jo mazāk tie dzīvo ledusskapī, jo labāk.
Prieciņš bija par to, ka Līga atnesa tomātus. Tādi lieli, smuki, savā siltumnīcā audzēti. Krāsaini, miltaini.. mmmm.. Ņamma! :)
Dienas trakākais posms, protams, ir darbs. Vispirms ar Andru un Zaigu pārrunājām komandējumu noteikumus. Domāju, ka aiziešu pie viņām uz pusstundiņu, bet iestrēgu uz pusotru. Pēc tam plānošana. Ja pati plānošana diezgan raiti virzījās uz priekšu, jo daļa ir tikko atpakaļ no atvaļinājuma, daļa ir atvaļinājuma jūtīs, bet daļa vispār neatnāca. Toties pēc tam iestrēgu ar tiem pašiem komandējumiem ar Janu. Abi ar bosu domājām, ka fiksi uz priekšu varēsim virzīties, bet izrādās, ka tā laikam gan nebūs. Tagad man jāizveic vēl papildus manevri pirms eju ar mūsu idejām ārā. Nedaudz nokārās rokas un sašļuka oms, bet.. kas jādara, tas jādara. Varbūt tiešām labāk ir būt pārāk piesardzīgiem, nekā pārgalvīgi spert soļus uz priekšu. Nezinu.. Šobrīd darīšu tā, kā man liek.
Vēl šodien izjutu vienkārši lielu prieku no komunikācijas ar mammu. Kaut kā viegli un forši papļāpājām, pajokojāmies. Tikai dienu esmu projām, bet jau pietrūkst viņi abi.
Jūtos nogurusi, bet tomēr ir laba sajūta. Grāmata "izvilka" šo dienu. Rīt vilkšu nākamo grāmatu no plaukta un sākšu lasīt, jo šobrīd esmu nolēmusi samazināt ekrāna laiku mājās. :)
This page was loaded Oct 23rd 2019, 12:56 pm GMT.