Un tomēr ir labi atgriezties darbā ceturtdienā, jo tad vieglāk sagaidīt darba nedēļas beigas. :) Divās dienās tomēr pārāk daudz informācijas un pilna galva. :D Nākamnedēļ tad mierīgā garā varēs visu pamatīgāk izskatīt, saprast, kas pa šo laiku ir noticis utt. Šonedēļ ir īsā ieskriešanās, lai tālāk piecas ar pusi nedēļas rukātu daudz un dikti. Un pēc piecām ar pusi nedēļām man atkal ir atvaļinājums un Kipra mani gaida! :D
Kas šodien vēl notika? Beidzot šodien Ž.salika kaķīšiem jauno mājiņu. Abas sākumā piesardzīgi vēroja jauno būvējumu, bet pamazām, pamazām sāk tagad aizvien biežāk uz tā uzkāpt. Ka tik beigās nesanāk tā, ka viņas pamatā pa jauno mājiņu vien dzīvo. :)) Bet vispār, jāatzīst, ka ar šiem diviem kaķiem mājiņas noteikti ir mūsu glābiņš, jo kaķiem katram ir iespēja ieņemt savu teritoriju, ir iespēja izlēkāties, nagus paasināt, pavērot visu no augšas, pabūt nedaudz prom no visiem utt. Labi, ka tādas mājiņas ir! Kaķi laimīgi un mēs apmierināti.
Vēl šovakar ilgi gludināju. Pēc ceļojuma daudz drēbju sakrājies, kas gaida atgriešanos skapī. Bet skapī vietas maz. Sāku skatīties, ka šo varētu aizvest vispirms uz laukiem, lai tur novalkātu.
Sāku šo to no vedamajām prom drēbēm laikot un sapratu, ka.. ka tās atkal der! :) Tātad piedomāšana pie tā, ko bāžu mutē, tiešām palīdz. Uzvilku arī sporta drēbes, ko rīt ģērbšu uz mežu, un sapratu, ka tās arī ir kļūvušas brīvākas nedaudz un līdz ar to vēl ērtākas. Super! Tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa.
Un vēl, ja jau sāku runāt par rītdienas mežu, tad jāatzīst, ka ir nedaudz satraukums. Krietna pauze ir bijusi, nez, kā mums ar Ilzi ies. Un vēl satrauc jautājums par meža kukaiņiem. Lai gan pret encefalītu esmu potējusies, tomēr vienalga ērci negribas dabūt. Ceru, ka viss rīt būs labi! :)