Izmisums ir tad, kad esi laukos, veikals tikko aizslēdzās un tev ārprātīgi gribas kaut ko saldu. Bet mājās nekā salda nav!!! Pat nevienas rozīnes! Nu, ko... Tagad līdz rītam kaut kā jāiztur. :D
Cukurs ir, bet to neēdu. :D Tas šobrīd nav tas saldais, ko gribas. :D Loģiski būtu: "Gribi kaut ko saldu, apēd cukuru! Negribi cukuru, tātad negribi neko saldu!" :)) Dārzs ir puskilometra attālumā. Pa lietus migliņu un pustumsiņu baigais slinkums turp doties. Loģiski sanāk: "Negribi iet pakaļ saldai ogai, tātad negribi tik ļoti tu kaut ko saldu!". Ai, nu sakārojās dikti kāda "Gotiņa" vai kāds žāvēts auglītis, bet dzīvoklī tikai rīsi, makaroni, citi putraimi un olas. :D
O, peldošās salas! Tiešām mūžību nav ēstas! Mjā.. desmitos vakarā labāk neiedomāties par to, ka gribas kaut ko saldu. Tā vismaz ir attaisnojums - veikals ciet! Tagad pa virtuvi vien jārosās! :)
Ciba ir īsta ideju krātuve. Kad tev pašam šķiet, ka neko nevari saldu dabūt, nāk palīgā cibas gudrie prāti ar ieteikumu uztaisīt pašam savu gotiņu! :) Veselu mūžību nav taisītas. Bērnībā reiz biju uzvārījusi. Joprojām atceros to gardo virumu! :D
pat dārzā nekā?