Vakar agri aizmigu - pirms 9. Naktī pamodos un pāris stundas ar Ž.pļāpājām, ēdām vēlnaksniņas. Ja tas ir tipiski Ž., tad man itin nemaz nepiemīt netikums vēlu naktī ēst. Ap diviem naktī nolikāmies atkal gulēt, lai gan pašiem bija sajūta, ka esam izgulējušies.
No rīta - atkal foršas brokastis. Atkal ir liela izvēle gan man, gan Ž. Jā, ir zināma vienveidība izvēlē, tomēr ir no kā izvēlēties. :)
No rīta bija paredzēts kopīgs brauciens uz Varnas delfināriju. Izrāde nelika sajūsmināties, jo savulaik Klaipēdā redzētais vairāk iepriecināja un pārsteidza. Bija četri pieaugušie delfīni un viens maziņš. Kā izrādījās mazais ir jau vismaz trešā paaudze, kas dzīvo nebrīvē. Kļuva pat nedaudz skumji.
Var jau būt, ja pirmo reizi brauktu uz delfināriju, tad sajūsma man būtu lielāka, bet šoreiz kaut kā vairāk gribējās apraudāties, jo šie delfīni ir nolemti dzīvei nebrīvē, lai saņemtu zivis un aplausus.
Pēc tam abi ar Ž. aizgājām uz piejūras parku pastaigāties. Atkal un atkal pieķēru sevi skatoties uz augiem, kurus mēs dobītēs katru gadu cenšamies izaudzēt, lai atkal pavasarī visu sāktu no jauna, jo izsalst konkrētie augi. Vai arī tas pats stāsts ar puķupodiem. Kaut kas pie mums aug tikai puķupodos, turklāt ne vienmēr priecīgi un ņipri. Eh, pietrūkst mums siltuma.
Pati pilsētas pludmales promenāde - diezgan dzīvelīga, daudz kafejnīcu. Forši! :)
Atradām arī romiešu termu drupas. Jāatzīst, ka diezgan iespaidīgas. Eh, ja tās nebūtu drupas, mēs noteikti aizietu kādā pirtī. :))
Pilsētas dzīvojamie rajoni. Dažādi. Ir tādi, kur 50-70 gadu apbūve diezgan paplukusi, ir tādi rajoni, kur mājas sakoptas. Tomēr kopumā var just zināmas pārticības trūkumu.
Pēc pastaigas pa pilsētu Ž.ierosināja aiziet līdz tuvējam Lidl. Pat nezinu, vai tas bija pareizs solis. :D Atkal sapirkāmies daudz garšīgu lietu, ko mājās atvest. Kazas, govs un aitas sāļie sieri metāla bundžās škidrumā. Parasti šādi sieri ir mazos iepakojumos, bet te - teju kilograms siera.. Nevar neņemt. Ž.ir pilnīgi pārliecināts, ka visus šos sierus atvedīsim mierīgi mājās. Man gan nedaudz ir uztraukums - vai nesabojāsies, vai tiksim pāri robežai. Jācer, ka sieri sveiki un nesabojājušies atbrauks uz Latviju. Negauši mēs nopirkām arī kilogramu prošuto. No Spānijas atvedām savulaik visādas vītinātas daļas, līdz ar to skaidrs, ka prošuto mierīgi arī atbrauks. Nu, un protams - kafija. Tā kā bija ļoti izdevīgs pupinu piedāvājums, paņēmām divus kilogramus. Tagad kādam laikam mums pietiks kafija. :)
Nu, un kaudzi citu labumu nopirkām. Knapi tos lielos maisus atvedām no pilsētas. :> Bet tā jau mums ir parasti. Negauši! :) Pēc tam jau priecājamies, ka esam nopirkuši dažādus gardumus, kas ilgākam laikam pietiek. Bet nu tas stiepšanas mirklis mums abiem dikti nepatīk.
Pēc tāda smagā stiepiena aizgājām uz jūru. Foršas rupjas smiltis. Ar gliemežvāku piejaukumu. Foršs, silts ūdens ar lieliem viļņiem. Ž.kādā brīdī vilnis no kājām notrieca, un pa smiltīm vilka, tomēr viss kārtībā. Nu, jā, šīs jūras specifika ir lielie viļņi, kas rauj iekšā jūrā.
Vakariņas atkal viesnīcā. Katru vakaru kaut ko vietējo piedāvā. No rīta filo mīklā biezpien-sierveidīgais pildījums, vakarā piparu un gaļas sautējums.
Vakaŗa nolēmām aiziet līdz Zelta smilšu centram. Saprotu, kādēļ no rīta Sergejs sajūsmināti runāja par šo vietu - kafejnīcas, mūzika, junk food, tirdziņš. Mēs ar Ž.par vecu šāda veida izklaidēm, tomēr interesanti bija to visu apskatīt.;)))
Negaiss un neliels lietus mūs pārsteidza, kamēr staigājām. Ir interesanti vērot, kā zibens iesper jūrā, kā milzīgi lietus mākoņi nolīst pār jūru. Tāda drāma! Iespaidīgi!
Atnācām uz viesnīcu un sāka pamatīgi gāzt. Nekur vairs neiesim. 18 km nostaigāti, šodien pietiek. :)