Pirmā nakts busā aizvadīta. Neizgulējušies, saburzīti, bet jau Miskolc, Ungārijā, sasniegts.
Agri no rīta ap saullēkta laiku Slovākija sasniegta. Uz robežas kādu brīdi pastāvējām, jo vadītāji pirka vinjeti.
Pa ceļam no robežas Rumānijas virzienā - kalni (mūsu izpratnē, bet viņiem visdrīzāk tie tādi pauguri vien ir), tanki, haubices un lieli brāļu kapi. Otrais pasaules karš savas pēdas atstājis. Un interesanti ir tas, ka viņi šīs piemiņas vietas ir atstājuši tā, kā ir.
Braucot, skatoties uz to visu, aizdomājos, kā ir karot šādos apstākļos. Līdzenumā viss ir labāk viss redzams, bet kalnos neko neredzi, nesaproti, kur bīstamība slēpjas. Biedējoši. Un tomēr kalni man patīk. Vienmār ir patikuši.
Pēc šādām agrām rīta pārdomām, atkal aizmigu. Pagulēju nedaudz un jau tika sasniegta Slovākijas un Ungārijas robeža. Saulespuķu un kukurūzas lauki, kas tik ļoti iepriecina aci. Mums saulespuķu nav, un kukurūzi lauki mazāki. Un viss savādākais vienmēr piesaista acis.
Smaidu izsauca arī zaķis ceļa malā - kamēr mēs gaidījām izbraukšanu uz ceļa, šams nesteidzīgi grauza zāli un nelikās traucēts. :))
Miskolc. Sākumā bijām daļa no avju bara, kas ir vadāmi. Ar tramvaju aizbraucām līdz vilcieniņam. Izbraucām visu maršrutu ar vilcieniņu. Pa ceļam apskatījām smuko Lillafured pili. Ja godīgi, nespēju novērtēt šo braucienu ar vilcieniņu. It kā skati ir skaisti - kalni, ielejas, pāris tuneļi, zivjaudzētava, bet..mēs laikam bijām pārāk miegaini. Jutos vīlusies.
Atpakaļ ceļā daļa no kolektīva aizgāja uz alām, kas bija pusceļā, bet mēs piecatā (mēs ar Ž. un Lueta ar Sergeju un Sanitu) aizbraucām uz baseiniem, kuri ir alā ( Miskolctapolca Barlangfürdő). Pirms tam gan paēdām pusdienas Bohem Marha Bistro. Paņēmām gan otros ēdienus, gan burgerus. Ž.paņēma jaunlopu, es - foreli. Ž.viss bija gardi, man nedaudz vilšanās bija par foreles plāceņiem. Bet kopumā - viss ēdams. Lueta ar Sergeju ēda burgerus, frī kartupeļus. Atzina par labu esam.
Bet, ja godīgi, tad mani šobrīd ļoti pārsteidz bērnu ēšanas paradumi. It kā nav mazi bērni, bet.. čipsi, cepumi, paciņu kruasāni, želejkončas, krekeri un kola. Pusdienās - friškas un burgeri. Nē, nu reiz pa reizei visiem paslīd roka uz junk food, bet nu šobrīd mani nedaudz sāk uztraukt Luetas un Sergeja ēšanas paradumi.
Bet nu par braucienu. Tā kā iepriekš bijām nopirkuši pilsētas 24 stundu karti, tad izvizinājāmies par velti ne tikai ar vilcieniņu, bet arī ar sabiedrisko transportu. Vienlaikus ieguvām iespēju uz 4 stundām ieiet kva-kva parkos. Tā kā bijām alu kva-kva parkā, tad varu atzīt godīgi, ka, protams, tas nestāv klāt ne Iskijai, ne Budapeštas pirtīm un baseiniem, bet kopumā man patika šie baseini. Āra baseini ar burbuļiem bija forši - sēdi saulītē, sauļojies un izbaudi ūdeni, bet kad apnīk saulīte, aiziej uz citiem baseiniem, kur ir arī ēna. Iekšā forši alu labirinti un groti. Man ļoti patika kaskāde, kas pamatīgi izmasēja muguru un sprandu. Tik ļoti stipri ūdens masēja visu, ka šķita, ka man pat zilumi uzmetās. :D
Tiesa, mīnuss bija tas, ka bijām svētdienas agrā pēcpusdienā tur, līdz ar to ļoti daudz vietējo ar bērniem un krietna burzma un troksnis veidojās. Romantiskai atpūtai šī vieta nederēja, bet, lai veldzētos pēc nakts brauciena - ideāli!
Kā jau paredzējām - trīs stundas baseinos bija pietiekami. Līdz ar to atbraucām laicīgi uz otriem baseiniem, lai noķertu grupu. Kādas minūtes 30-40 gaidījām viņus. Viss labi, bet paši noguruši un izbadējušies, tāpēc nedaudz neapmierināti bijām.
Busā labi paēdām vakariņas un iestājās pilnīga laimība. Labi, ka mums viss ir, atšķirībā no dažiem neskrienam visu laiku uz veikaliem. Bez stresa, mierīgi vari dzīvot. Galvenais, lai buss piestāj regulāri degvielas uzpildes stacijās, lai varam aiziet uz tualeti. ;)
Brauciens uz Varnu... Rīt dienā jau būsim tur. Bet pirms tam Ungārijas un Rumānijas robeža. Aptuveni stundu gaidījām tur. Atkal bija jāskaidro, kas ir nepilsonis. Busa šoferis arī izrādījās nepilsonis. Tādēļ atkal izstāstīju vēsturisko situāciju. Labi, ka pirmā pieredze man jau bija šogad Budapeštā, tādēļ redzu, ka grūti viņiem saprast, ka var būt tā, ka cilvēks nav pilsonis, bet ir valsts aizsardzībā.
Kad visus pārbaudīja, neparastais bija tas, ka busā mūs sauca, izsniedzot pases vai id kartes. Esam aizmirsuši to, ko nozīmē ne-Šengena. Tomēr lieliski ir ceļot, neuztraucoties par robežām.
Nu, ko.. nakts busā un mēs būsim pie Melnās jūras! :)