Nakts bija diezgan traka. Nevarēju aizmigt, jo karsti, jo skaņas kaitina, pat sāka likties,ka esmu slima, jo sāka sāpet viss.. Tāds kārtīgs pirmskomandējuma stress, ko papildina arī karstums.
Ap trijiem, kad iedzēru paracetamolu, nedaudz nomierinājos un aizmigu uz dīvana. Triša godīgi iekārtojās kājās un līdz par rītam tur nogulēja. Brīnos, ka es viņu nesaspārdīju. Puša gulēja blakus, iekārtojusies uz kofera.
No rīta pamodos un sapratu, ka viss ir kārtībā un visdrīzāk viss bija stresa un karstuma ietekmē.
Tā kā uz lidostu tikai pusdienslaikā jādodas, paguvu vēl krietnu daļu dažādu mājas darbu izdarīt. Gultas veļu izmazgāju, to, kas uz veļas žāvētāja ir izžuvis un uzreiz liekams skapī, saliku skapī.Sagatavoju pusdienas - mums joprojām topā ir tvaicētas zivis ar dārzeņiem. Aizcilpoju līdz veikalam, lai paņemtu ciemakukuli Katrīnai. Pie reizes aizgāju pakaļ iherb paciņai. Ja godīgi, nedaudz pārsteidza, ka paciņa tik ātri atnāca, turklāt ar vācu pasta izsekošanas numuru. Naudu ņem nost holandieši, bet sūta vācieši. E...un no kurienes īsti tad nāk mana paciņa?
Lai arī uztraucos par to, ka tādā karstā brīvdienā visi brauks uz Jūrmalu un būs traki sastrēgumi, līdz lidostai aizbraucām tik raiti, ka pat pabrīnījos. Arī lidostā šodien viss bez rindām. Lai nodotu koferi, man priekšā stāvēja tikai divi cilvēki, līdz ar to var droši teikt, tā nav nekāda rinda.
Koferis svēra 19,5 kg. Pati brīnos, ko esmu tik daudz tur salikusi. Nu, labi, ir šis tas ēdams, jo rīt ir svētdiena un kaut kā jānodrošina sevi līdz brīdim, kamēr atradīšu veikalu, kas Vasarsvētku svētdienā strādā. Nu, jā, garajos komadējumos vienmēr līdzi ir gludeklis, jo jāizskatās taču smuki. Bet pārējais? Drēbes siltiem un vēsiem laikapstākļiem. Tā kā prognoze mainīiga, nekas cits neatliek, kā vien ņemt drēbes, lai nebūtu karsti un nebūtu auksti. Beigās pat savu lietus un vēja izturīgo jaku paņēmu, a ja nu noder?
Runājot par mantu svaru, ir jāsaprot, ka tagad Rīgas lidostā tiešām ļoti stingri skatās svaru. Man pie bagāžas nodošanas pat mugursomu nosvēra, kaut gan redzams, ka nekā daudz nav tur iekšā. Nu, labi, seši kilogrami bija! :D Bet kaut kā tie papīri, dators, divi āboli, maks, un citi sīkumi taču jāaizgādā. :D
Šoreiz arī mantu kontrolē neviens nepiesējās par to, ka man atkal ir caurspīdīgs kosmētikas maciņš. Un neviens negribēja pārbaudīt, vai neesmu pieskārusies kādam spridzeklim. Vārdu sakot, viss ideāli, bez aizķeršanās un liekiem uztraukumiem.
Ja esi savlaicīgi lidostā, jo uztraucies, ka būs rinda pie bagāžas nodošanas, uz mantu kontroli, bet nokļūsti iekāpšanas zonā tik ātri, tad, protams, ir kaudze laika. Tā kā pa veikaliem un kafejnīcām klīst ir nedaudz kaitinoši, tad iekārtojās pārejā uz jauno peronu, lasīju, skatījos kā lidmašīnas ielido un izlido.. Laiks paskrēja nemanot.



Kad sākās iekāpšana, neticēju, ka tik daudz cilvēku lidos uz Ženēvu. Nespēju noticēt, ka Ženēva var būt tik iekārots gala mērķis. Labi, diezgan daudz bija senioru no Šveices, kas apāvuši savus salamonīšus devās mājās. Tie ir pasaules apceļotāji. Bet pārējie? Tik raiba publika, ka pat nesapratu, kas viņus vilina uz Ženēvu.
Ak, jā, runājot par iekāpšanu. Manā acu priekšā vienu meitenei lika savas paunas pārkārtot, jo lūk koferis, rokassoma un pludmales somai līdzīgs maiss esot par daudz. Meitene gan iespringa un jautā, vai tiešām, tiešām viņai tagad pie izejas ir jākrāmē somas, bet saņemot stingru jā, aizgāja krāmēties. Pēc tam redzēju šo meiteni lidmašīnā. Viņa knapi savu koferi varēja pacelt uz augšējo plauktu. Tajā brīdī es pie sevis nodomāju, ka labi vien ir, ka viņai nenosvēra to koferi, citādi būtu jāmaksā 60 euro par to, ka koferis pārsniedz pieļaujamo rokas bagāžas svaru.
Man šodien ļoti paveicās, jo, neskatoties uz to, ka pasažieru bija daudz, es sēdēju viena. Lai arī man sākotnēji tika iedalīta vieta pie ejas, es varēju mierīgi pārsēsties pie loga.









Tā kā visur diezgan saulains laiks, tad varēja baudīt skatus no augšas. Mani vienmēr patīk tās pilsētas, kurām blakus ir lidostas. Šoreiz acīs iekrita Nirnbega un Cīrihe. Un vēl, tā kā pirmo reizi lidoju ar tiešo reisu, tad šoreiz smukos vācu un šveices ezerus varēju aplūkot no augšas. Nu, dikti kārdinoši ir kādreiz turp aizbraukt.













Ženēva sagaidīja ar saulīti un +24. Pēc Latvijas karstuma - lieliski laikapstākļi!
Forši, ka Katrīna atkal mani sagaidīja. Nav jau grūti paņemt bezmaksas biļetīti lidostā un pašai atbraukt, bet vienmēr ir patīkami, ja kāds tevi sagaida. Pa ceļam uz manu viesnīcu īsi pārrunājām vizītes plānu un scenārijus. Nedaudz uztraucos par to, kā būs. Ceru, ka mums viss izdosies.
Šī laikam ir mana sestā reize Ženēvā, un katru reizi ir kāda cita viesnīca. Atkal stacijas rajons, ar skatu uz manu pirmo viesnīcu - Astoria, kurā dušas kabīnītes bija tik šauras, ka rokas normāli izstiept nevarēja. :) Bet tas nav galvenais. Galvenais ir smuks skats uz kalniem un var redzēt arī strūklaku. Tiešām šoreiz noveicās ar numura izvietojumu. Pati istaba diezgan liela, ar vannu, labu un daudzveidīgu apgaismojumu. Rozetes ir modernā tipa, līdz ar to adapteris šoreiz izrādījās pilnīgi nevajadzīgs. Tējkanna ir, līdz ar to dzīvot var! :D
Internets arī diezgan stabils un labs, jo vacapa zvani neraustās kā iepriekšējās dažās viesnīcās.
Kad atbraucu, likās, ka ir tik daudz laiks un var aiziet kādu loku izmeest pa pilsētu, tomēr tad, kad izkrāmēju mantas, sapratu, ka esmu diezgan nogurusi un gribas ietrausties gultā, pasktīties ziņas un gulēt..
Mhm, kā tad! Ziņas noskatījos un pēc tam rādīja Nacionālā teātra izrādi "Latgola 2". Ik pa brīdim gan iesnaudos to skatoties, tomēr jāatzīst, nekāda lielā māksla tā arī nebija. Tāds jestrs stāsts, kurā savīta kaudze joku. Un gluži tāpat kā pirmajā "Latgola" arī šajā mani kaitināja ķēmošanās ar valodu. Nu, netaisi izrādi, ja izrunāt pareizi vārdus nevarat. Bet, ja to neskaita kā lielu mīnusu, tad kopumā - izrāde lika pasmaidīt un pat brīžiem pasmieties.
Bija labs vakars.
Nu, ko... diena sanāca gara.. Jāiet gulēt. Rīt sāksies stresa pilnā nedēļa. Turam īkšķus!