Darbā steidzu izdarīt visu Ženēvai vai saistībā ar to. Par naudām ziņojumu uzrakstīju, dienas otrajā pusē atcerējos, ka instrukciju neesmu uzrakstījusi, steidzu to uzrakstīt, lai vēl var šonedēļ apstiprināt. Un vēl pa epastiem plosos, cenšos visu no galda un epasta iztīrīt, lai nav kādam citam jādod darīšanai.
Mammai šodien liela diena - tika pieslēgts internets telefonā. Vakar tviterī LMT cenšos uzzināt, vai var par mazāku cenu mazāku internetu dabūt, atbildē dabūju standartu, ka nē, nevar. Šodien aizgāju uz biroju un dabūju, ko gribēju - pusi giga pa divi eiro. Kamēr mamma pa māju dzīvo, tikmēr viņai internets būs noderīgs, jo īpaši mūsu saziņai, kamēr būšu dažādos braucienos. Tagad no Ženēvas varēs piezvanīt vai uzrakstīt, pa kādai bildei atsūtīt, bet jūlijā un septembrī jau varēs mierīgi bildes sūtīt. :))
Protams, mamma uzreiz izmantoja pieslēgto interentu un atsūtīja īrisus. Pamazām sāk ziedēt jaunie. No jaunajām uzziedēja "Belgian Princess" un "Deju virpulī". LĪdz ar to skaidrs, ka vārgulītis ir "Rippling river". Vēl no pirms diviem gadiem stādītajiem vairāki ziedēs. Pārsteigums būs katru dienu. :) Mamma man piesūtīja pilnu telefonu ar mūsu īrisiem. Žēl, ka šogad tos redzēšu tikai bildēs. Dikti jau gribētos tos jaunos pašai ieraudzīt. Bet gan jau pagūšu vēl. Ja sākuši ziedēt šogad, tad noteikti arī nākamgad uzziedēs. ;)
Ar mammu apspriedām arī tos darbus, kas šogad jāizdara saistībā ar īrisiem. Vairākās vietās raksim ārā un stādīsim citur. Mamma ierosināja piedāvāt liekos draugiem, paziņām, lai nebūtu jāmet ārā kompostā. Joprojām atceros, ka pirms dažiem gadiem, kad izrakām un izmetām kompostā tās daudzās ķerras sakņu, pēc tam vairāki cilvēki teica, ka būtu labprāt kādu paņēmuši. Šogad visu darām savādāk - pirms rokam, apjautājamies, vai kāds grib un ko tieši grib. Mammai ienāca prātā, ka varētu piedāvāt arī Marutai, kas šobrīd kārto baznīcu, varbūt kādā dobē pie baznīcas arī var/grib iestādīt.
Vēl ar mammu nedaudz apspriedām peoniju jautājumu. Arī tās mums kļūst aizvien vairāk. Iespējams, ka būs jādomā arī par tām.
Un vēl šodien tomēr bildes pabeidzu. Pašai liels prieks, jo vairs nav pienākuma nasta. Ir izdarīts un tas ir galvenais. Tiesa, ejot no rīta uz darbu, ļoti daudz domāju par fotografēšanu. Esmu pazaudējusi to sajūsmu un aizrautību, kas bija agrāk. Un saprotu, ka arī citas nodarbes kaut kā vairs nenes tik lielu sajūsmu, kā agrāk. It kā gribas kaut ko darīt ar savām rokām, it kā ir arī gribēšana, bet.. mūžīgi pietrūkst citām nodarbēm laiks. Vai arī vienkārši tas ir nogurums, tādēļ arī nav laiks? Nezinu. Kaut kāds lielais pārdomu brīdis iestājies. Jāmeklē vai nu jauni iedvesmas avoti, vai nu jaunas nodarbes.
Vēl beidzot ir ziņa par deju kolektīva braucienu. Vakar vēl sēdēju un domāju, ka nez vai vispār kas būs, jo jūnijs jau klāt, bet neviens ziņu nedod, naudu nevāc, par maršrutu neziņo. Nu, vismaz šodien skaidrs, ka brauciens būšot. Ivars ar Annu paši gan nebrauks, bet kompānija tomēr mums būs laba. Esot piekrituši braukt Lueta ar Sergeju un Sanita. Kristianam darbs traucē braukt, turklāt septembrī viņam būs komandējums uz Itāliju, līdz ar to Sanitai kādu braucienu nolēmuši sagādāt. ;) Nu, ko, jāgaida, kad Vitālijs dos kādu ziņu, lai saprastu, kad tad tieši jāplāno viss.
Un vēl nedaudz meteo ziņas. Ir karsti un būs vēl karstāk.
Pie sevis sasmaidījos, kad sapratu, ka esmu atkal svārki/kleitu cilvēks. Bikses itin nemaz pagaidām negribas (nu, vienīgi varbūt šortus). Vasara ir svārku laiks! :) Un, ja ir kleitas un svārki, tad kurpju lieta kļūst aktuāla. Jāievalkā jaunās staigājam sandales, jo šogad daudz braucienu ir paredzēts, kuros šīs sandales noderēs. Jāpierod pie tā, ka akmentiņus no šīm sandalēm ir nedaudz sarežģītāk izkratīt kā no Tevas, bet visumā - ērtas un patīkamas sandales.
Un vēl Ženēvai nevaru saprast ko ņemt. Piemēram, ņemt grāmatu vai žurnālus, ņemt kleitas vai bikses? Kādi laikapstākļi būs? Cik daudz man būs iespēja iet uz savām komiteju sanāksmēm un cik daudz būs jāpiedalās divpusējās tikšanās. Nezinu... nesparotu. Trakākais ir tas, ka izlemšanai ir palicis pavisam maz laiks - sestdien no rīta koferim ir jābūt gatavam! Reti man šādi galvas mežģi rodas, bet šoreiz kaut kā ļoti izteikti neziņa mani moka. :>
Nu, un nobeigumā ziņas par kaķīšiem. Duksis bija ļoti prātīgs kaķis. Pāris reizes nožāvās kopā ar drēbju žāvētāju un vairs nekāpa virsū. Puša un drēbju žāvētājs ir pilnīgi cits stāsts. Šorīt kārtējo reizi Puša ar visu veļas žāvētāju nogāzās uz grīdas. Un vissmieklīgākais ir tas, kas uz mitrajām drēbēm viņa gulēja ar tādu nesatricināmu purniņa izteiksmi, it kā tā būtu arī jābūt. Šķiet, man ir jāaizmirst ideālā dzīve, kad kaķi neložņā pa svaigi mazgātām drēbēm, neguļ uz tām. Vienkārši jāpieņem fakts.
Un vēl man ir divi rīta laizītāji. Puša laiza rokas ap četriem - pieciem no rīta. Nolaiza un pagrūž savu purniņu, lai glāstu viņu. Tad atkal laiza un atkal liek glāstīt sevi. Vārdu sakot, es esmu Pušas spalvas mazgātājs no rīta. Toties Triša nāk mani laizīt, kad modinātājs nozvana. Laiza, lai pamodinātu mani un dabūtu arā no gultas. :) Divas foršās, pūkainās, mīļās.