smth
Commenting To 
28th-May-2019 10:27 pm - Pirmais izlaidums
0528

Šorīt bija ļoti agrs rīts. Mani kaķīši sajukuši savos rēķinos par to, kad jāceļas. Puša jau trijos no rīta sāka bizot. Savukārt Triša pamodās piecos un sāka rikšot. Parasti Triša guļ līdz brīdim, kad es ceļos - ap sešiem no rīta, bet šodien viss ir savādāk. :)
Labi, ka viss bija vairāk vai mazāk sagatavots jau vakar, līdz ar to spēju ļoti laicīgi izkasīties no mājām. Lai arī navigators sākumā teica, ka jābrauc par ierasto A6, tomēr pārlecu pāri Daugavai un izbraucu pa otro krastu.
Man ļoti patīk brauciens caur Aknīsti un Neretu. Jā, ceļš varbūt ir salīdzinoši vientulīgs, tomēr tur ir tik daudz skaistu vietu, tik daudz dabas.
Sākumā jutos izbrīnīta, ka gar ceļu tīrumos, pļavās ganās stārķi un dzērves, bet pēc tam sapratu, ka es taču izbraucu sešos no rīta. Putniem rīta maltītes laiks! :) Tiesa, aizdomājos par to, ka kādreiz tik daudz dzērvju neredzēju apkārt. Likās, ka tās dzīvo slēptāku dzīvi, toties tagad, gandrīz jebkurā braucot, satieku kādu dzērvi. Ganās pļavās un ir sajūta, ka cilvēku klātbūtne viņas nemaz nemulsina.
Pie Valles redzēju lielu aitu ganāmpulku. Tādas riktīgi smukas! Un, skatoties uz aitām, atcerējos Kažu babu. Bez aitām viņu nespēju iedomāties. Var jau būt, ka bērnībā tās aitas man likās zināma eksotika, jo man šķita, ka tās ir reti kuram. Babai bija. Un atceros tās milzīgās bļodas ar ūdenī samērkto nocirpto vilnu. Nu, vilināja mani tās bļodas ļoti, jo tas likās neparasti. :) Un pirmā reize, kad baba ļāva pacirpt aitu. Uh, i bailīgi bija (baidījos, ka varu nodarīt pāri aitai), i interesanti bija, i pašai bija gandrīz vai lepnums par to, ka man uzticēja cirpt ar dzirklēm aitu! :))
Vēl šodien uz ceļa bija viens pārsteigums. Lapsa aiz Aknīstes pie ceļa stāvēja un blenza uz braucošām mašīnām. Pastāvējusi, mierīgi ielavijās ceļam blakus augošajos krūmos. Sāku pat domāt, vai viņai nav trakumsērga, ka viņa nesaprot, ko dara. Bet varbūt vienkārši tā ir drosmīga lapsa, kas nebaidās no auto?
Tā kā ceļs turp bija pat ļoti tukšs, Daugavpilī ierados ļoti laicīgi. Paguvu vēl puķes nopirkt. :)
Santas dārziņa grupas izlaidums... Ja īsi, tad jāsaka, ka Santai bija lieliskas audzinātājās. Viņām deg acis par to, ko dara, viņas mīl to, ko dara. Un dara visu no sirds, patiesi, ar lielu cieņu un mīlestību. Bija arī lielisks izlaiduma uzvedums. Bija gan dzejoļi, gan dziesmas, gan dejas, gan arī tika parādītas bērnu zināšanas - prot lasīt, rēķināt. Viss tik forši bija izdomāts! Nebija pliekanības sajūtas. Pat apraudājos aiz aizkustinājuma. Tiešām burvīgi!
Un Santa šodien staroja! Man bija liels prieks, ka viņa pārlaimīga mani sagaidīja. Tikko ieraudzīja, metās ap kaklu. ;) Un Lotes piedzīvojumu grāmata esot tieši tas, par ko viņa sapņojusi. Vispār jancīgi, kā no zaķīšu mājām, mēbelītēm bērns izaug un maina prioritātes. Tagad vajag dažādas grāmatas. Lai gan, ja godīgi, zaķīšu māja un mēbeles vēl nav pavisam noslēptas, vēl jau kādu laiku spēlēsies. ;))
Pēc izlaiduma kopā ar Ivaru, Annu, Annas mammu un Milānu aizgājām uz "Luna" ar vafelēm panašķēties. Man tās vafeles jau ir ierasta lieta, bet Daugavpilī beļģu pufīgās vafeles vēl ir kaut kas jauns un diezgan populārs. :) Galvenais, ka visiem garšoja un visi bija priecīgi saņemt saldumiņa devu tādā vēsā un lietainā dienā kā šodien. :)
Pēc tam vēl aizbraucu pie Ivara. Pasmējāmies, ka gan bērni, gan pieaugušie vienlaikus katrs gribēja pievērst manu uzmanību, visi grib parunāties par lietām, kas tajā brīdī viņiem ir aktuālas. Bet tas ir forši patiesībā, lai arī nedaudz pagrūti reizēm izvēlēties, kurš būs prioritāte. ;)
Tā kā biju tik tuvu laukiem, aizšāvu arī pie vecākiem. Kāpu ārā no mājām, bet pretī nāca tētis. Viņa sejā lasāms bija pārsteigums. Lai arī zināja abi, ka es esmu Daugavpilīt, tomēr negaidīja, ka atbraukšu pie viņiem. Atvedu našķīšus no Briseles komandējuma un Viļņas brauciena, kā arī no C&A atnākušās drēbes. Mamma uzlaikoja visu, it kā viss der. Tētis uzvilka cepuri un priecīgi ar to staigāja. Ceru, ka viņie tiešām bija priecīgi par tādu pārsteigumu. :)))
Tā kā negribējās gluži pa tumsu braukt uz Rīgu (ceļā pārdega viena tuvās gaismas lampiņa), bet jau bija vakars, diezgan maz pie viņiem pabiju. Ceļš uz Rīga šoreiz bija īss. Daudz domāju par ģimenes lietām - par to, ka tiešām cenšos pēc iespējas biežāk braukt uz laukiem, jo man tas ir svarīgi, par Lienes sarežģīto situāciju, arī par Ivara ģimeni. Un daudz domāju arī par ceļojumiem. Ivaram pateicu, ka mēs brauksim ar deju kolektīvu. Lai gan nedaudz šaubījos, vai braukt, jo sākotnēji biju plānojusi visu vasaras atvaļinājumu pavadīt laukos, bet mammas teksts par to, ka kamēr gribas un varam braukt, ir jābrauc. Var pienākt laiks, kad gribas, bet nevari aizbraukt, vai tieši otrādi - it kā vari braukt, ber vairs negribas vai nespēj. Kad tad vēl, ja ne tagad? Nu, ir man joprojām nedaudz vainas sajūta par to, ka braucam, bet no otras puses - paši ar Ž.mēs tādā braucienā uz konkrēto ceļamērķi noteikti nesaņemtos aizbraukt.
Un vēl šodien bija zināms pārsteigums attiecībā uz mūziku mašīnā. Vairāk nekā 10 gadus atpakaļ samesta liste zibatmiņā, ko reti esmu pilnā apjomā klausījusies. Jā, sākuma pirmās 100-160 dziesmas noklausos un tad atkal sāku visu no jauna. Šodien krietni tālāk tiku. Jāatzīst, ka šajā zibatmiņā tāds rasols, bet man joprojām patīk tās dziesmas, ko dzirdēju, jo var dziedāt līdzi. :) Ar dažām dziesmām ir saistāmas ļoti spilgtas emocijas, atmiņas. Piemēram, "Lazy summer day" man saistās ar vienu siltu vasaras beigu pēcpusdienu Brīvības ielā. Sēdēju gultā, kaut ko lasīju un skanēja šī dziesma. It kā nekas īpašs, bet joprojām spēju pārcelties tajā dienā, tās dienas notikumos un sajūtos. Kings of Convienence man ļoti saistās ar vēlo darba dienas vakaru pastaigām uz Brīvības ielas mājām. Ir melodijas, kas saistās ar braucienu uz Ventspili kopā ar Gunāru un Astru. Un vēl, un vēl, un vēl.. Atmiņa ir pārsteidzoša lieta. Nekad nezini, kāds tieši notikums, sajūta tik ļoti iepresēsies, ka nekad to nespēsi izravēt no atmiņas. Un reizēm ir lieli notikumi, kas kaut kā pavirši, virspusēji palikuši atmiņā.
Njā..7,5 stundas pie stūres, maz gulēts, daudz kafijas, maz ūdens, bet ir laba sajūta. Viss ir tā noticis, lai galva sāktu īdēt, bet mana draudzene migrēna šodien sēž stūrītī un nemaz neplāno mani traucēt. Ideāli!
Bija ļoti laba diena. Bija daudz pozitīvu emociju! Bija daudz skaista šajā dienā. Lai arī tiešām nogurums ir liels, varu godīgi atzīt - bija laba diena un es esmu laimīga.
Comment Form 
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
This page was loaded Nov 20th 2019, 4:59 pm GMT.