Nogurusi, bet laimīga! Kārtējo reizi to varu teikt!
Olaines rogainings. Labi, ka aizbraucu, jo palīdzēja izvēdināt galvu, palīdzēja noķert pozitīvās emocijas, palīdzēja tikt vaļā no kreņķiem. Lika izkustēties, nedaudz pārvarēt sevi un savas bailes. :)
Lai arī diezgan plakans šī rogaininga trase, tomēr bija interesanti. Bija gan industriālais Jaunolaines gals, gan pamestās mājas. Bija augsts smilšu kalns, kurā rāpjoties, bija nedudz bail, ka varu nokrist lejā, tomēr forši bija tajā uzkāpt un pierādīt sev, ka es to varu. Bija daudz dažādu militāro objektu - gan padomju laiku, gan kara laika. Laikam vissavādākā sajūta bija tad, kad meklējām divus kontrolpunktus, kas atradās bunkura bedrē. Gāju pie ierakumiem un nevarēju nedomāt par vīriem un puišiem, kas pa šiem ierakumiem kādreiz pārvietojās. Par šāvieniem un sprādzieniem.. Baisi. Mēs šobrīd pat iedomāties nevaram to, kā tas bija. Mēs šobrīd vienkārši staigājam pa mežu ar karti un kompasu rokās un baidāmies varbūt no ērcēm un kāda meža zvēra. Mēs varam būt laimīgi, ka mums nav jābaidās..
Maršruts kopumā sanāca interesants. Un rezultāts arī jau tuvojas vidum. Tas labi, jo tas nozīmē, ka esam sākušas visu pareizāk plānot. Protams, atkal pieļāvām pāris kļūdas, no kurām varējām izvairīties. Viena no tām - negājām pāri meliorācijas grāvim tad, kad netālu bija iespēja tam tikt pāri. Pāri pa ūdeni negribējās iet, bet nedaudz atgriezties, lai tiktu pāri tam, arī neiedomājāmies. Devāmies pareizajā, mums vajadzīgajā virzienā, bet pa 'šķēršļu joslu", kas sastāvēja no nozāģētiem krūmiem, no augošiem krūmiem utt. Ik pa brīdim iemukām mežā, lai nedaudz ātrāk virzītos uz priekšu. Bet nu tas bija kļūdains lēmums. Otra kļūda - ne viss, kas šķiet interesants, tiešām ir jāiekaro. Tomēr diezgan daudz laika paņēma kalna iekarošana. Deva tikai vienu punktu tas, šokolādi augšā tā arī nedabūjām, jo citi jau bija aplasījuši. Jā, ir nosacīts prestižs, ka uzkāpām, ka neizbijāmies, bet.. laiks aizgāja. Vēl kļūdījāmies ar vienu punktu, jo nolēmām nevis apiet to uzbērumu apkārt, bet nolēmām kāpt augšā. Nu, muļķīgi, tas bija - vispirms stāvā uzbērumā uzkāpām augšā, tad pa tikpat stāvu kāpām lejā, bet punkts bija turpat piekājē.:) No kļūdām mācās! Jācer, ka tādu kļūdu vairs nepieļausim. :)
Un forši tomēr, ka dienas beigās vismaz kā mierinājum balvus saņem medaļu par dalību pasākumā. Šobrīd ir pabeigts piektais mans rogainings un man kolekcijā jau ir divas medaļas. Ceru, ka būs vēl, jo āķis ir riktīgi lūpā iecirties. ;)
Bija ļoti laba un interesanta diena. Un nogurums ir liels. Bet vienalga, ir ļoti, ļoti forši!