Katrā ceļojumā pienāk brīdis, kad jāmāj atvadas. Bet šoreiz ir tāda ļoti laba sajūta, jo ar laika apstākļiem mums ļoti noveicās, silto pavasari ar zaļām lapām, ziedošiem kokiem un dobēm redzējām, pie baseina jau pasauļojāmies, siltos ūdeņus izbaudījām pēc pilnas programmas līdz ūkai, ēdām garšīgus ēdienus, dzērām gardu alu un vīnu. Atpūtāmies un baudījām pilsētu, nostaigājām vairāk nekā 60 km, bet ir ļoti, ļoti laba sajūta!
Šis bija lielisks brauciens! Esam patiešām apmierināti.
Bet, ja par šo dienu nedaudz detalizētāk, tad jāatzīst, ka naktī diezgan slikti gulēju. Nezinu, kādēļ regulāri modos, grozījos no viena sāna uz otru, gaidīju rītu. Pie sevis nosmējos, ka laikam jau gatavojos tam, ka Puņča mani ap sešīem no rīta sāks modināt. :))
Tā kā lielākā daļa mantu jau vakarā bija salikta koferos un somās, tad nekāda stresa šorīt nebija - diezgan operatīvi visu salikām pa vietām. Tiesa, no rīta vēl aizgājām nopirkt gardo zaļo-vaniļas tēju un biezpiena un magoņu strūdeles. Šīs trīs lietas šajā braucienā tiešām ir manas vis-vis-vis! :) Tas, kas garšo, jāved arī mājās! :))
Brauciens uz lidostu šoreiz sanāca nedaudz ar piedzīvojumiem. Labi vien bija, ka vakar nopirkām biļetes uz metro un busu. Tiesa, mēs nezinājām, ka metro kustībā būs izmaiņas. Aizveda mūs piecas pieturas tuvāk, nekā vajag. Man neliela panika iestājās, kad dzirdēju metro paziņojumu, ka metro apstāsies ātrāk, jo pilnīgi nekādas skaidrības nebija par to, kā tad tālāk nokļūt. Piedāvāju Ž.atgriezties tajā metro stacijā, kurai tuvāk busa, kas pa tiešo brauc uz lidostu, pietura, bet Ž.pierunāja mani braukt līdz galam un tālāk jau domāt, kā tālāk nokļūt - sliktākais variants taču vienmēr ir pieejams - taksīši taču gan jau atradīsies. Braucām un beigās jau tika ziņots, ka būs buss, kas tālāk vedīs līdz pat lidostai. Nu, vismaz kāda laba ziņa. :) Tiesa, sāku domāt to, kā mēs atradīsim pieturvietu. Bet jāatzīst, ka ungāri šoreiz ļoti labi nostrādāja - info zīmes sastiprinātas, virzieni skaidri. Uz ielas arī nekādu problēmu - uz asfalta ik pa 20-30 metriem uzpūsta info, kur tālāk jāiet. Ideāli! Bez stresa noķērām busu un braucām uz lidostu. Man pat ir aizdomas, ka buss tika pieskaņots metro vilciena pienākšanai, pierēķinot papildus dažas minūtes, lai cilvēki var pagūt atnākt līdz busam.
Lidosta neliela, tāpēc drūzmēšanās pie check-in diezgan paliela. Labi, ka man tikai jānodod bagāža, līdz ar to nekāda garā stāvēšana rindā nesanāca.
Arī robežkontrole diezgan raita, lai gan riktīgi saspiestībā stāvējām. Ungāri īpaši neiespringst uz milzu platībām - stāviet kompaktāk un būs labi! :)
Pēdējo skaidro vietējo naudiņu vēl paguvām iztērēt sviestmaizēs un kafijā, lai mājās neierastos ārprātīgā badā. Abi vienojāmies, ka šis bija labs brauciens, un, ka kādreiz atkal varētu atgriezties. Nedaudz parunājām arī par iespējamiem nākamajiem ceļojumu mērķiem. Tomēr ir forši tā kopā ceļot! :)
Lidojums mājup bija ātrs un ērts. Sēdējām tikai divatā, atkal bija iespeja pasēdēt pie loga. Atlidojām 20 minūtes agrāk, kas bija patīkami. Bagāžu saņēmām zibenīgi. Pēdējā laikā daudzi sūdzējās par to, ka bagāža jāgaida vismaz 30 minūtes un līdz pat stundai, bet mēs saņēmām maksimums minūšu 10 laikā. Ideāli!
Tā kā viss tik raiti, nolēmām aizbraukt pie Aleksandras, aizvest ciemakukuli un paņemt atslēgas. Viņa mūs aizvilināja uz Ziepniekkalna pelmeņotavu. Kā izrādījās, Ž.šiem savas iekārtos savulaik atdevis. Tā kā pats īpašnieks šodien strādāja, tad pie bezgala gardiem hinkaļiem un pelmeņiem tikām bez maksas. Abiem bija milzīgs pārsteigums par to. Bet patīkami. :)) Vakariņas līdz ar to mums bija vienkārši pagatavojamas un lieliskas.
Kamēr vakariņas tvaicējās, sākām krāmēt ārā koferus. To, kas pašiem domāts, likām ledusskapī, plauktos, to, kas citiem domāts - attiecīgi pa maisiņiem salikām. Nu, un, protams, kaudze drēbju. Vairāk netīru nekā tīru. Un tas savukārt mani ļoti iepriecina, jo tas nozīmē, ka aizvien mazāk ņemam līdzi par daudz mantu un drēbju. Aizvien optimālāk protam saplānot visu.
Māsiņas... Sākumā abas bija noslēpušās aiz dīvāna pie loga. Pirmā izlīda Puša, pēc tam Triša. Sāka piesardzīgi visu ošņāt, skatīties. Sākumā likās, ka jau aizmirsušas mūs, bet Puša ātri vien attapa, ka esam tie paši divkājainie, kas nedēļas sākumā aizbrauca, un tāpēc sāka glausties klāt. Triša sākumā laidās projām no mums, bet pēc tam jau arī viņa atmaiga. :) Izskatās, ka Puša vienkārši ilgojās pēc mums, bet Triša nedaudz pat uzmeta lūpu par to, ka esam aizbraukuši.
Neskatoties uz to, ka kaķiem nebija pieejama guļamistaba, līdz ar to teritorija bija mazāka, liela nekārtība mājās nav radusies. Labi kaķīši mums! :) Izskatās, ka tiešām viņas krietni vairāk gulējušas, kamēr bijām projām. Apetīte arī bijusi mazāka, jo nebizo tik daudz pa mājām. Bet kopumā - viss ir labi!
Labi ir mājās! Un forši ir ceļot! Un lieliski ir atgriezties mājās!