Ir labi būt atkal mājās, neskatoties uz to, ka Puņča pa naktī nogāza ūdens filtru un glāzi un īsi pirms sešiem no rīta jau aktīvi šiverēja pa puķu podiem. Abas divas ap kādiem četriem no rīta atvilkās man blakus gulēt. :)
Visu dienu abas divas cenšas uzturēties mūsu tuvumā, nes bumbiņu spēlēties, guļ blakus vai uzrāpjoties virsū.
Pirmā reize, kad abi esam tik ilgi projām. Un var redzēt, cik ļoti atšķirīgi abas reaģē uz mūsu prombūtni. Triša vairāk bija uzmetusi lūpu, Puņča jau no pirmā mirkļa, kad atnācām, pieprasīja uzmanību. Bet nu tagad ir skaidrs, ka šie murmulīši kopumā diezgan labi pacieš mūsu pagaidu prombūtni. Nosmējāmies abi ar Ž., ka Triša aiz garlaicības beidzot no kādas savas paslēptuves izvilkusi bumbiņu, ko kādu krietnu brīdi nebijām redzējuši. :) Visu dienu bumbiņa tika dzenāta, nēsāta zobos, mētāta.. :))
Šodien darīju arī mazāk patīkamo darbu, kas vienmēr ir pēc ceļojumiem - drēbju mazgāšana un gludināšana. Pēc Briseles bija pirmā porcija, nedēļas nogalē biju laukos, līdz ar to nekāda lielā mazgāšana nesanāca, tagad atvedām pilnu koferi mantu.. Huh, kamēr viss nonāks atpakaļ skapī paies kāds brīdis. Bet nekas, gan jau nākamās nedēļas laikā lielāko daļu sakārtošu, jo ir ārkārtīgi silti mājās un viss diezgan strauji žūst.
Vēl šodien nedaudz pavārtījos gultā, skatoties tv. Noskatījos to, ko pa nedēļu nebija sanācis noskatīties: jaunāko "Adreses" sēriju, filmas "Leaving Neverland" pirmo daļu, nu un par prieciņu sev vēlreiz Harija Potera un nāves dāvestu pirmo daļu. Filma par Džeksonu.. hmm.. Divējādas sajūtas, jo pārsteidz vecāku attieksme.. Tiešām vēlme pieskarties elkam aizmiglo skaidro saprātu un iemidzina uzmanību?
Vēl šodien ilgi ar mammu pļāpāju. Nedaudz raizējos par operāciju, bet mierinu sevi, sakot, ka mēs jau vienreiz esam gājuši šim procesam un viss aptuveni jau ir zināms, līdz ar to ir liela cerība, ka viss būs labi. Lielākas raizes ir par Ž.mammu. Joprojām slimnīcā un šobrīd jau ir nozīmēta operācija. Uz 22.aprīli. Dzimšanas dienu. Pagaidām nav arī skaidrs, vai tas aptumšojums, ko redz attēlos, ir kas ļaundabīgs, tomēr papildus izmeklējumi tikšot veikti tuvākās nedēļas laika, līdz ar to ir cerība, ka kļūs skaidrāka tā bilde.
Tā nu mums aprīlis iezīmējas ar mammu operācijām un uztraukumiem par viņu veselību.
Kas vēl..? Ja gofīgi, tad šobrīd nemaz negribas domāt par to, ka rīt atkal jāiejūdzas darbā. Pēdējie četri mēneši ir bijuši diezgan skarbi. Jā, šis īsais atvaļinājums ir devis zināmu atelpu, jūtos labāk, priecīgāk, enerģiskāk, tāpēc vēl jo vairāk bail, ka ieraus trakajā virpulī jau pirmajā dienā. No otras puses, es ar 90% pārliecību varu paļauties uz maija diviem komandējumiem uz BRU, maijā vēl LT brauciens būs. Un jūnijā - Ženēva, tiesa, vēl nezināmu laika posmu. Bet vienalga, uz brīdi būs iespēja izrauties no vietējās rutīnas. Nu, un atvaļinājums varētu būt jūlija sākumā. Kaut kā šie trīs mēneši jāiztur!