Tā mēs arī sēžam kopā ar Triņčiku. Vispār man tāds interesants viens kaķītis gadījies. Mani vaktē, staigā līdzi, kad grūti, atnāk blakus pasēdēt vai pagulēt, ļaujas murcīties. Un ir tik labi pēc garas un grūtas dienas tā kopā pie tv pasēdēt.
Darbā šodien ļoti daudz izdarīju. Ženēva aizgāja, vēstule elbasiešiem aizgāja. Vēstule darba devējiem ir gatava, gaidu pēdējo rokas mājienu un laižu ārā. Pētījuma par riskiem un apstākļiem secinājumu daļu izlasīju, izlaboju, pakomentēju. Papīrus BRU sanāksmēm izprintēju, saliku pa kaudzītēm. Vēl pa vidu vairākus cilvēkus pakonsultēju. Daudz izdarīts! Ir cerība, ka rīt vēl tomēr pagūšu šo to izlasīt BRU sanāksmēm, nebūs jāsēž viesnīcā un jāgatavojas.
No vienas puses, ir labi, ka ir šādas rosīgas dienas, kad viss padodas uz priekšu, no otras puses - dienas beigās esmu vienkārši pārgurusi.
Labi, ka Ž.šovakar mani atkal sagaidīja ar vakariņām. Vismaz par to galva šovakar nebija jālauza. Jāsaka milzīgs paldies viņam par šāda veida atbalstu.
Vajadzētu kaut ko sākt likt koferī, bet..šodien nav spēks. Izgulēšos šonakt un rīt vakarā visu raiti salikšu. Nav jau pirmā reize. Tik vien, ka šoreiz divas naktis projām no mājām, līdz ar to nedaudz vairāk mantu sanāks līdzi ņemt. Un nākamnedēļ atkal būs jākrāmē koferis. Divas nedēļas būšu koferu pavēlniece.