</a>

Šorīt kaķi atkal agri pamodināja - jau uzreiz pēc sešiem. Pabaroju abas māsiņas un noskatījos bobslejistu braucienu. Forši - Ķibermaņa četrinieks ieguva sudrabu. Pasaules vicečempioni! Super, super, super! Priecājos bezgala! Un dienas gaitā noskaidrojās, ka arī Rastorgujevs ieguva sesto vietu pasaules čempionātā biatlonā, kas ir labākais viņa rezultāts. Burvīgo rezultātu diena! :)
Pēc tam atkal vakardien īstenoto rīta plānu atkārtoju - lēnā kafija un grāmata. Ja sāk tiešām sevi audzināt un tiešām pa stundai lasīt, tad ir arī rezultāts. Ir cerība, ka 1000 lapu "bībeli" tomēr drīz pabeigšu. :D Jāsāk būs arī darba dienu vakaros lasīt. Agrāk taču tieši tā arī darīju - katru dienu vismaz pusstundu lasīju grāmatu. Sāc ar pusstundu, pēc tam jau stundu.. :) Smieklīgākais gan ir tas, ka gadījumā, ja grāmata ir tiešām aizraujoša, tad varu mierīgi visu nakti lasīt, lai tik ātrāk tiktu līdz beigām. :D
Vēl šodien izdomāju uzcept ābolkūku. Agrāk bieži cepu visādus našķus, bet tagad kaut kā retāk. Iemesls ir tas, ka Ž.cukurs un baltie milti nebūtu jāēd, un arī man tas nenāktu par skādi, bet reizēm taču ļoti gribas palutināt savu kāro zobu. Labāk uzcepu pati no sastāvdaļām, ko redzu, nevis kaut ko nopērku. Kūka sanāca garda! :D
Pie sevis pasmaidīju par to, ka tad, kad sāc darbināt cepeškrāsni, tad pēkšņi vajag ne tikai iedomāto kūku vai sacepumu utt., bet arī ko citu ielikt iekšā. Šodien mums sanāca picu un kūkas vakars, lai gan sākotnēji biju iecerējusi tikai ābolkūku. :D Nosmējāmies abi, ka grēkojām šodien uz pilnu klapi, bet reizēm taču var izpatikt savām garšas kārpiņām. :D
Vēl šodien saņēmos gludināšanas darbiem. Atkal pilns grozs tīro drēbju, kas prasās salikties skapī. Šodien bija luste sīkos gabalus izgludināt, tāpēc visa lielā gultas veļa vēl palika grozā, bet gan jau pa nedēļu tikšu ar to galā.
Un vēl šodien tik skaisti sniga.. Tagad, vakarā, pilsēta ir kļuvusi atkal balta, tīra, skaista, gaiša. Man patīk, ļoti! Jācer, ka līdz rītam neizkusīs viss un varēs atkal priecāties par ziemas pasaku (lai arī jau pavasarī). Šogad man pietrūka sniegs, sals.. Gribējās īstu ziemu, bet sanāca tāda ziemas parodija. Eh.. bērnībā sniegs bija dziļāks, sals bija stiprāks, ziema bija īsta ziema. :)
Kas vēl? Atkal un atkal jāatzīst, ka man patīk mūsu ikdienas sarunas ar mammu. Nav distances sajūtas, ir sajūta, ka dzīvoju tur, pie viņiem. Zinu viņu ikdienu, rūpes. Esmu kopā ar viņiem,ja ne fiziski, tad vismaz mentāli. Ir labi, ka viņi abi man ir! :)