Pārgurusi. Ļoti. Jo savus darbus cenšos raiti izdarīt, un vēl Līgas darbi jānokopj. Šodien laikietilpīgākais bija ziņojums SDO par neratificētajām konvencijām un rekomendācijām. Izlasīju, izlaboju, precizēju Līgas rakstīto. Labi, ka lasīju visu ziņojumu, jo pamanīju, ka tekstā ir apsolīts pielikumā nosūtīt normatīvos aktus, bet nekur citur Līga to nebija minējusi. No viena pārpratuma izvairīsimies.
Vispār savādi ar šiem SDO ziņojumiem. Sanāk sūtīt projām tos divas reizes gadā - līdz februāra beigām par to, kas nav ratificēts, bet līdz augusta beigām - par ratificētājām. Ja godīgi, šis ir viens no ļoti laikietilpīgajiem procesiem, jo jāsprot detaļās regulējumu un jāspēj to "spoguļot" pret mūsējo. Un ja vēl nepieciešama tiesu prakse, statistika utt., tad savlaicīgi un pareizā griezumā visiem dažādi dati jāpieprasa. Un pašās beigās jāsaliek lielās pakas - ziņojumi, visi pielikumi, normatīvie akti. Krietna kaudzīte sanāk.
Ir labi, ka šodien šis darbs tika pabeigts. Visa ķīpa aiznesta vadībai uz parakstu, bet no sava epasta jau nosūtīju SDO visus dokumentus, lai viņi ātrāk un ērtāk visu var izskatīt.
Vēl izdarīju kaudzīti citu darbu: gan vienu rakstu precizēju, gan šo saistībā ar jūnija Ženēvu noskaidroju un noprecizēju, gan dažus zvanītājus iepriecināju. Ražīga un..nogurdinoša diena bija.
Nedaudz ar Ilzi un Jolantu pārrunājām sestdienas brauciena nianses. Visas esam nelielā neizpratnē par to, kā ģērbties, lai nebūtu ne auksti, ne karsti, ne slapji.. Tas, ko šobrīd sola meteorologi, pārāk iepriecinoši neizskatās. Bet cerēšu, ka tomēr viss būs labi. Galvenais, lai tomēr no debesīm nekas nenāk lejā.
Ejot no darba, sapratu, ka tādi laika apstākļi, kā šobrīd, mani sestdien nemaz neiepriecinātu. Vējš vietām no kājām gāza nost, sāka snigt slapjš sniegs. Neskatoties uz nelieliem plusiem, tomēr nepatīkami ārā uzturēties. Tagad, paskatoties pa logu, secinu, ka ziema tomēr negrib tik viegli padoties - atkal viss ir balts. Uz mašīnām, kas ir pagalmā, krietna sniega kārta jau izveidojusies. Rīt no rīta laikam atkal nāksies ziemīgi ģērbties.
Bet visforšākais mirklis ir tagad, vakarā, kad ietrausos ar datoru dīvānā un Triša ielīda pie manis zem sedziņas. Tāds miers mājās! Lieliski! Un forši, ka Ž.šodien sagatavoja mums vakariņas. Nekas jaut tāāāāds, bet ir forši, ka vari uzreiz paēst, nevis vēl stāvēt pie plīts. Un jāatzīst, ka asins desa ar sīpoliem un makaroniem tik vēsā laikā nav nemaz sliktāka par zupu! :) Lai gan zupu tiešām būs jāuzvāra, jo dikti sāk kāroties.
Ir labi šobrīd, neskatoties uz vati galvā un nogurumu. Ir forši, ka ir šādi vakari, kad tomēr atrodi laiku pats sev un dari to, kas patīk..
Man patīk šis miers..