Mamma vakar ieminējās, ka var gadīties, ka viesizrāde ir pārcelta vai atcelta, bet es taču ticēt negribēju, ka kaut kas tāds ir iespējams. :)) No rīta sapucējos, uzģērbu kleitu, piespraudu savu mīļāko kaķīsbrošu un aizdevos uz darbu pārliecībā, ka vakarā būšu vēlu mājās, ka šovakar man ir teātra vakars, ka noskatīšos kārtējo versiju par "Kaija" tēmu.
Mhm! Noteikti! :D Diemžēl izrādījās, ka izrādi tiešām pārcēla.. Uz maiju! Nu, ko - man būs ļoti kultūras notikumiem pārbagāts maijs - divas viesizrādes un Saules cirka izrāde Viļņā. ;)) To, kādēļ izrādi pārcēla, tā arī nenoskaidroju. Ir laikam divi varianti - vai nu piektdienas ugunsgrēks Dailes teātrī, kad izrādes laikā aizdegās aizkari, vai nu viesmākslinieki slimi. Lai gan, ja tā padomā, man nav īsti pat svarīgi, kādēļ izrāde šodien nenotika. Galvenais ir tas, ka tā ir nevis pavisam atcelta, bet tikai pārcelta. Vismaz kāds prieciņš ir. :)
Darba visādi sīkie steidzamie darbi un lielie darbi arī. Rosīgas ir pēdējās nedēļas, daudz dažādu darbu krīt virsū. No vienas puses tas ir labi, jo nav bezdarbībā jāurbina deguns (ha-ha..nez, kad tās laiks bija pēdējo reizi? :)) ). No otras puses ir grūti, ka nepārtraukti nodarbojies ar ugunsgrēku dzēšanu. Reizēm tomēr gribas tādus garākus mierīgākus periodus, kad vari izdarīt lielās lietas, līdz kurām rokas nekādi neaizsniedzas. Un priekš šodien ir par to, ka tomēr pievakarē īzdarīju vienu darbiņu, kas kādu brīdi bija palicis novārtā - nedaudz sakārtoju savu lietvedības sistēmu. To, kas izpildīts, atzīmēju, ka izpildīts, saliku mapēs. Tas, kas sakārtots, tas sakārtots. :)
Atnākot mājās, mani šobrīd pārņem liels prieks. Man patīk 'jaunās' mājās, patīk plaukti, patīk paklājs. It kā nekas daudz nav mainījies, un tomēr ir tik daudz kas mainījies. Un ir forši! Un zinu, ka prieks vēl kādu brīdi nepāries, jo visi plaukti vēl jāapdzīvo, jo viss ir jāsaliek pa savām vietām. Ir forši un būs vēl foršāk!:)
Šovakar beidzot pasūtīju sēklas. Mamma jau pirms nedēļas iedeva savu sarakstiņu pasūtījumam, bet es visu laiku atliku šo darbiņu, jo gribēju sagaidīt avansa ieripošanu kontā. Šodien naudu saņēmu, tāpēc pasūtīju sēklās. Un šovakar arī apmaksāju rēķinu par žurnāliem. Tagad būs gadu miers, un savā pasta kastē saņemšu "Ilustrētā Vēsture" un "Ilustrētā Vēsture". Būs ko lasīt gan man, gan vecākiem. :)
Un vēl atzīšos, ka ir forši, ka ir ko vakariņās apēst. Ir forši, ka, atnākot no darba, pirmām kārtām nav jācepinās par to, ko uzlikt uz zoba un ko iestumt izsalkušajā māgā. Tomēr ir labi, ka sagatavoju vairāk un tad ir tikai uzsildīšanas vaina. :)
Rītdienai ēdienu plāns arī ir gatavs - būs vainu cepti kartupeļi ar salātiem, vai nu zirņu zupa. Viss atkarīgs no noguruma stadijas. :)) Sen nav bijis ne viens, ne otrs ēdiens, tāpēc gribas garšas kārpiņas palutināt ar kādu no šiem abiem.
Vēl šodien atzinu, ka saldētie kirši ir ļoti garšīgi. Parasti tie ir diezgan skābi, bet šoziem tādi neparasti saldi. Mamma atzinās, ka esot piekodinājusi tētim, lai lasot tikai ļoti, ļoti gatavas ogas. Lūk, kur slēpjas saldu ķiršu noslēpums! Ja jau tik saldas un gardas ir šīs ogas, tad skaidrs, ka nākamreiz, kad būšu laukos, noteikti paņemšu kādus pāris maisiņus saldēto ķiršu! :)
Tā kā necerēti ātri apēdās ķirši, šovakar izvilku no saldētavas mellenes. Ja agrāk es mellenes visnotaļ bieži iecepu mazkeksos, tad šobrīd gribas tās ēst svaigā veidā. Un, jo vairāk, jo labāk! Var jau būt, ka vienkārši šobrīd organismā kaut kas trūkst no tā, ko satur mellenes, tāpēc ir tāda apsēstība ar tām. Bet varbūt viss skaidrojams ar elementāro iemeslu - man vienkārši ļoti garšo šīs ogas! :)
Un vēl, runājot par vitamīniem, ceru, ka rīt beidzot uztaisīšu burkānu-ābolu sulu. Vairāku nedēļu pārtraukums bija, varētu tā kā atsākt sulu tūres un kūres. :))