Atkal manā plauktā ieguls uz brīdi dažas grāmatas. Sakārojās pārlasīt krievu klasiku un iegūt savā īpašumā Šveiku. Kādreiz no Sniedziņu vecās mājās biju atvedusi Šveiku uz mūsu mājām, bet..kāds ir ierāvis nāsīs un nav atdevis. Tā nu es bez Šveika paliku. Beidzot atkal ir, turklāt tieši tās izdevums oranžajos vākos! :)) Prieks ir milzīgs! Kundze, kas pārdeva šīs grāmatas, teica, ka ap 11.datumu, iespējams, būs vēl kaut kas no krievu klasikas pieejams. Solīja atsūtīt ziņu. Nu, paskatīsīmies, paskatīsimies... ;)
Attiecībā uz grāmatām man šobrīd ir labi-ko negribu paturēt, piedāvāju Luetai, jo viņai ir lielais sapnis savā mājā iekārtot lielu bibliotēku. Forši, ka viņa ir lasītāja. Un forši, ka viņa, kad vēl Rīgā dzīvoja, bija izveidojusi ar draudzenēm savu lasītāju klubiņu. Katru mēnesi izvēlējās vienu grāmatu, ko visas izlasīja un pēc tam apsprieda. :) Nedaudz varbūt naivi un bērnišķīgi, bet no otras puses, tādi grāmatapspriešanas pulciņi diezgan labi var noderēt, lai attīstītu dažādas iemaņas. Un grāmatas lasīja meitenes diezgan nopietnas. Pat pārsteigta biju..
Vēl šodien pēc ilgāka laika un pirmo reizi kopš slimošanas pa dienu nostaigāju aptuveni 15 km. Jā, nedaudz kājas jūt šo lielāku slodzi, bet kaut kā jāatsāk treniņi, jo Embūtes rogainings tuvojas. ;)) Un vēl ar Ilzi norunājām, ka Rīgas rogainingā ņemsim 6 stundu distanci. Vārdu sakot, jāsāk pamazām atgriezties apritē, jāpalielina slodze, lai pietiek spēks sacensībām.
Vakar šodien no darba nācu kopā ar Rūtu, jo viņa bija atnākusi nointervēt jauno otrā stāva iemītnieci. Pa ceļam uz mājām tik daudz viskautko pārrunājām. Gan par to, kas notiek politiskajā vidē, gan arī par viņas braucienu uz Parīzi kopā ar māsu. Esot bijis lielisks brauciens, jo noskatījušās divas operas izrādes divās dažādās operās. Garšīgas maltītes ieturētas, muzeji izstaigāti, vīns un alus dzerts.. Riktīgs māsu pasākums! :) Rūta reiz bija ieminējusies, ka es varētu kādreiz pievienoties viņām abām. Var jau būt, ka vajadzētu kādreiz saņemties. ;)))
Pastā šodien vakarā saņēmu paciņu, kuru pat nebiju domājusi saņemt. Kad ar Ilzi izveicām lielo pasūtījumu no sportsshoes, no mana groziņa tika izņemtas vienas siltās ziemas bikses - esot beigušās. Vakar šīs sporta bikses saņēmu atsevišķā paciņā. Turklāt bez piegādes maksas. Patīkams pārsteigums! :) Eh..žēl, ka šobrīd nav skaidrs, kas notiks pēc Brexit. Ja šķiršanās notiks smagā veidā, tad nāksies vien meklēt kontintālajā Eiropā kādu labu sporta apavu un apģērbu veikalu, kas gatavs labumus piegādāt arī uz Latviju.
Runājot par paciņām, skaidrs, ka tuvākajās dienās būs jānāk vēl vienai paciņai - no iherb. Astrai pāris burkas beidzot ieradušās Rīgā. :) Iespējams, šī būs pēdējā reize, kad došos uz veco pasta nodaļu, jo jau ar 23.februāri mūs atkal pārceļ uz jaunām/citām telpām. Ja pareizi saprotu, tad krietni tuvāk mājām būs jaunās pasta telpas, un tas ir forši! :) No otras puses - iztrūks garākas pastaigas... :)
Neskatoties uz daudz un salīdzinoši garām pastaigām, mājās atnākusi sakārtoju virtuvi, izmazgāju gāzes plīti, pagatavoju kārtīgas vakariņas. :) Sen mūsmājās nebija pupiņas. Izmantoju mammas vienkāršo pupiņu pagatavošanas variantu. Uzvāram izmērcētās pupiņas, pasautējam gaļu ar sīpoliem un ķiplokiem un ir prima ēdiens! :) Agrāk šķobīju par to degunu, bet tagad liekas tiešām labs maltītes variants. Jāsāk biežāk gatavot pupiņas, ne tikai reizi trīs - četros mēnešos. Pupiņu laukos ir daudz, jāēd! :))
Bet vakars tika pavadīts garās sarunās ar Leo. Kaut kā vienmēr mēs dikti aizpļāpājamies. Tāda sajūta, ka nevaram visu paredzēto vārdu skaitu izrunāt - vajag vēl, un vēl, un vēl. :) Un tas ir forši! :) Mute sausa bija, kakls nedaudz sāpēja un klepus sāka uzmākties, bet bija forši tā parunāt! :)