Cik forši ir atnākt mājās un gribēt vēl kaut ko darīt! Jau otro vakaru izbaudu šo lielisko sajūtu. Jā, vakariņas šodien nebija jāgatavo, jo vēl ir gan zupa ledusskapī, gan pupiņas ar gaļu, tāpēc mierīgi varēju nodoties ābolkūkas cepšanai. Pirmo reizi pamēģināju uzcept no Sīpoliņa. Jāatzīst - ir laba! Tiesa, gribēju pirms mīklas liešanas virsū uzbērt kādu sauju dzērveņu, lai kāds skābumiņš ir, bet Ž.mani aizpļāpāja un tā arī sanāca klasiskā ābolkūka. Un tas ir riktīgi forši - darba dienas vakarā mājās garšīgi smaržo. Tāda mājīguma sajūta!! Super!
No rīta, kad jautāju Ž., vai ēdīs ābolkūku, viņš atbildēja tad, ja būs atbilstoša viņa gaumei. Precizēju, kāda tad ir viņa gaumē. Kad atskanēja atbilde, ka tāda sulīga, mitra, sapratu, ka mans plāns par ābolkūku ir precīzs trāpījums. Tētim šī ābolkūka garšo tad, ja āboli ir tikai vienā kārtā, toties man, mammai un Ž.patīk dubultais ābols. ;))
Ir garda! Nebeidzu priecāties, ka savulaik šo recepti pamanīju un paslēpu savos krājumos. ;)))
Bet par šo dienu.. hmm.. savāda tā sanāca. Atkal daudz laika pie bosa pavadīju. Runājām par lielajām, nopietnajām, stratēģiskajām nākotnes lietām. Sīkie ikdienas darbi šobrīd ir palikuši nedaudz maliņā. Bet tas ir saprotams, jo laiks šobrīd ir tāds. Jauna valdība, jauni cilvēki..ir tāda sajūta, ka esi atkal pirmajā klasē. ;)
Pusdienās izmetu nedaudz garāku loku, lai arī ietves nebija diez ko patīkamas. Plusi un mīnusi mijas, tāpēc ietves apledo, ir slapjas, atkal apledo. Staigāšana tādā laikā ir diezgan liels pārbaudījums. Tomēr man patīk, kad ir kaut neliela sniega kārtiņa, neliels sals - tad vismaz viss ir skaidrs. Šāds mainīgais laiks nemaz netīk man.
Kas vēl? Mammu pierakstīju uz acu operāciju. Pareizāk sakot, devu ziņu RAKUS, ka mammai ir interese par šādu iespēju. Pagaidām neatzvanīja, bet ceru, ka tuvāko dienu laikā tomēr izdosies ar pierakstu tikt galā. Mamma vienu dienu teju stundu nosēdējusi pie telefona, bet tā arī nesagaidījusi, tāpēc nolēmām izmēģināt elektroniskā pieraksta laimi.
Mamma šodien izstāstīja, ja Lueta ar Sergeju bija atbraukuši. Esot nopirkuši septiņvietīgu busu un plāno uz Luetas 25 aizšaut divatā uz Itāliju. Ar busu. Gan Roma, gan Neapole viņiem ir plānos. Būs jāuzzvana viņiem un jāpastāsta par iespējām, ko zinu, kas varbūt arī viņiem varētu būt noderīgas. ;)
Vēl sāku domāt par rudens ceļojumu. Virzieni ne tikai pa kreisi, kā ar Ingu un Juri runājām, bet arī pa labi un uz leju. Vajag tikt galā vēl ar pavasara braucienu un tad varēs sākt domāt par rudeni...
Un vēl šodien nedaudz aprunājos ar Līgu. Man ir ļoti skumji, ka ar viņu notiek tas, kas notiek. Uzmanīgi centos sarunu ievirzīt pārmaiņu virzienā, tomēr redzu, ka viņa vēl nav gatava pieņemt to, ka pārmaiņas tiešām ir nepieciešamas. Tā kā ir, nav labi un pieņemami viņai, bet vēl nav gatava pārmaiņas veikt. Jācer, ka viņa nonāks līdz tam pati, turklāt ne pārāk sāpīgā veidā.
Ak, jā! Vēl šodien saņēmu apdrošinātāja lēmumu un uzreiz man piezvanīja no servisa. Varu braukt pie viņiem labot savu auto. Negaidīju, ka būs tik fiksi tas viss. Sarunājām, ka sazvanīsimies pirmdien, lai vienotos par laiku, kad varu atbraukt un atstāt auto uz dienām četrām-piecām. Bet tagad, pasēžot mierīgi mājās, saprotu, ka piezvanīšu rīt un pajautāšu, vai pirmdien varu aizbraukt pie viņiem. Visu nedēļu tad auto būs pie viņiem un man ir cerība, ka dabūšu savu salaboto auto uz nākamo nedēļas nogali.