Šodien bija ļoti forša diena. Jā, tagad nedaudz ir sagurums, bet vienalga pozitīvu emociju ir vairāk.
Gulēju lieliski, lai gan sapratu, ka drošībai gribas atstāt gaismu otrajā istabā ieslēgtu. Tomēr tik milzīgi numuri mani mulsina. :) Bet..ir forši! Izgulējos lieliski un skats no rīta no mana jumta stūva bija tiešām skaists. Pilsēta, saullēkts.. urbānā romantika! :)
Skaidrs, ka martā, kad būs nākamais komandējums, noteikti palikšu atkal šajā viesnīcā (cerībā, ka atkal būs lielais numurs). :)))
Brokastis nedaudz gan lika vilties, jo tvaicētu brokoļu nebija. Tomēr kopumā - diezgan labas tās ir. Neskatoties uz to, ka šobrīd esmu pieteikusi karu maizītēm, nespēju atturēties un paņēmu kruasānu un ābolmaizīti. Nu, dikti gardas. Pasmējos pie sevis, ka šis rīts bija viens no retajiem, tad atteicos no kafijas, neskatoties uz to, ka jauneklis man divreiz kanniņu kafijas piedāvāja. Nezinu, kaut kā negribējās paņemt švaku kafiju un sabojāt sev lieliskā rīta omu. :)
Pie Boršetes šorīt atkal gara rinda bija. Eh, vajadzēja tomēr minūtes 10 agrāk izkasīties no viesnīcas, tad nebūtu kavējusi sanāksmes sākumu. Bet nekas - ne es vienīgā tāda, kas kavēja..
Pati sanāksme.. Hmmm.. Atkal tāpat kā iepriekš viss. Sēž komisija un paši neko daudz nespēj izskaidrot. Valstu pārstāvji izsaka savas problēmas, sāpes, neskaidrības, un labi, ja kāds no citas valsts var izteikt savas pārdomas par tēmu.. Ja nav neviena, tad jautājums arī paliek "pakāries gaisā". Tomēr ar Sjoerdu bija savādāk. Viņš tiešām no sirds centās dot vismaz kādu atbildes pavedienu. Bet "zaķalūpa" tikai savāc jautājumus un tad atbild formātā: "Viss ir jūsu pašu ziņā".
Prieks, ka šodien satiku Jeļenu no Lietuvas. Negaidīju, ka viņa būs šajā sanāksmē, tāpēc vēl jo lielāks prieks bija. Viņai bija pārsteigums savukārt par maniem blondajiem matiem. :)) Norunājām, ka nākamreiz, kad braukšu uz Briseli, padošu viņai ziņu - varbūt iziesim kādā pastaigā vai vakariņas kopā paēdīsim. ;)
Pusdienslaikā izskrēju līdz veikalam pakaļ savām pusdienu un vakariņu maizītēm, našķiem mājiniekiem. Jāatzīst, ka tā ir pareiza taktika - nopirkt arī vakariņu tiesu sev, tad vismaz nav lielais bads, lidojot mājās. Un sapratu, ka man ir mainījušies našķu favorīti. Ja vēl gadus divus atpakaļ katru reizi vedu kraukšķīgās vafelītes, tad šobrīd pārgāju tikai un vienīgi uz speculoos cepumiem. Nav gluži piparkūkas, bet kaut kas uz to pusi. Garšvielaini, kraukšķīgi cepumi, kas ideāli sader ar pienu vai kakao. ;)
Pēc veikala izmetu nelielu loku pa Leopolda parku. Šoreiz tik forša, saulaina, samērā silta diena bija, ka grēks bija iet no veikala pa tiešo uzreiz atpakaļ uz sanāksmes zāli. Turklāt no mūsu sanāksmes zāles šodien redzams Leopolda parks, līdz ar to visu sanāksmi skatījos uz kokiem un sauli un kāroju iziet ārā. :) Parciņā ir forši (kā jau parasti). Pēc mūsu sniega un dubļiem, šāds zaļumiņš izskatās tik mīlīgi! Agrs pavasaris.. :)
Pasmējos pie sevis kārtējo reizi - nedod dievs, ja rokās ir kāda sviestmaize - pīles un baloži ir dikti acīgi un sāk tev sekot, cenšoties izprasīt gabaliņu maizes. ;))
Sanāksmes otrā daļa kaut kā bija raitāka un faktiski aizgāju tad, kad atlicis līdz beigām bija pavisam nedaudz. Buss raiti aizvizināja līdz lidostai, mantu kontroli arī diezgan ātri izgāju. Runājot par mantu kontroli, atkal mana karma nostrādāja - atkal pārbaudīja manas rokas, džinsu pogu un virsjaku. Nezinu, laikam izskatos pēc iespējama terorista vai narkokurjera. Nē, nu varbūt arī kādam citam, kad pietiekami bieži lido, sanāk šādas pārbaudes izciest, bet man katrā otrajā-trešajā reizē noteikti iekrīt tā laime. Un vēl, par manu kontroli runājot, jaunie Salamonīši nepīkstēja ne Rīgā, ne Briselē, līdz ar to ir skaidrs, ko tos varu droši aut kājās lidojumu laikā.
Lidojums mājās rāms - bez bedrēm un citiem satricinājumiem. Nedaudz palasīju "Rīgas Laiks" un pagulēju. Tuvojoties Rīgai, pamodos gandrīz kā gurķītis svaiga. :)
Rīga sagaidīja ar sniegu. Atpakaļ ziemā esmu. Labi, ka Ž.sagaidīja un nebija ar sabiedrisko jābrauc uz pilsētu un nebija jāstiepj koferis pa sniegu. Patīk man šī auto sagaidīšana - ātrāk un ērtāk nokļūsti mājās. :)
Braucot mājās, Ž.atzina, ka kaķi tomēr skumstot bez manis. Visu dienu esot gulējušas. Triša gan ik pa brīdim pastaigāja, pameklēja mani, bet kopumā abas diezgan sērīgas bija. Toties, kad atbraucu, abām prieks - daudz "runāja", glaudās klāt. :) Nekas cits neatlika, kā paspēlēties ar viņām. Redzēju, cik tiešām lielu prieku viņām tas sagādāja.
Nu, ko.. jāiet gulēt. Rīt būs diezgan smaga diena darbā.