Šī bija viena lieliska diena! Tik daudz pozitīvu emociju! Izkāpu no savas komforta zonas un atradu jaunu komforta zonu. Jā, vēl iemaņas jātrenē, bet vienalga - ir lieliski! Jūtos bezgala pateicīga Ilzei par to, ka viņa mani šajā pasākumā ievilka.
Bet par visu pēc kārtas.
No rīta, kad piecēlos, ar lielām bažām skatījos uz ceļu stāvokli, bet izbraukšanas mirklī jau visi ceļi bija iezīmēti zaļi - tātad braukt var droši.
Savācu Ilzi un diezgan raiti aizšāvām līdz Tukumam. Baidījos, ka neizdosies tik ātri ātrast pasākuma vietu, bet arī ar to bija viss kārtībā.
Piereģistrējāmies, paņēmām karti un sākām visu plānot. Ņemot vērā to, ka bijām ļoti strikti ierobežotas laikā - 3 stundas un ne sekundi ilgāk, nolēmām, ka vairāk par 10 km nevajadzētu plānot. Ja paliks laiks pāri, tad pāris punktus vēl varam savākt, bet maršrutam ir jābūt precīzam un skaidram. Ja godīgi, tad tieši par šo ir vieslielākais prieks - maršrutu, ko uzzīmējām, tiešām arī izgājām noteiktajā laikā - rezervē bija atlikušas vien piecas minūtes.
Par trasi. Bija ziemīgi forši. Sniegs nebija pārāk dziļš, bet mežā, jo īpaši mētrājos, sanāca nobristies. Arī kalni un lejas bija. Protams, ar Līgatni nevar salīdzināt, tomēr kāpiens bija! :))
Ziemā, sniegā lukturi, protams, krietni labāk pamanāmas, bet prieks par to atrašanu jau nemazinās, jo meklēšanas prieku jau neviens nevar atņemt.
Tas, kas pārsteidza, ir tas, ka, lai arī nebija pārāk daudz cilvēku, tomēr daudzus satikām vairākas reizes. Līdz ar to secinājām, ka maršrutu plānojām visi vairāk vai mazāk līdzīgu. :) Sasmējos, kad trīs reizes satikām vienu un to pašu pļāpīgo puisieti. Lustīgs viņš bija! :))
Tiesa, šodien nesapratu, kas īsti ar mani notiek. Skatos kartē, saprotu, ka jāiet pa labi, bet saku un eju pa kreisi. Ar auto tieši tāpat - Ilze saka, ka viņas mājai tuvāk var piebraukt pa labo ceļu, es stūrēju pa kreisi. Parasti nejaucu puses, bet nu šodien izcēlos. :D
Attiecībā uz drēbēm sapratu, ka esmu diezgan pareizi saģērbusies - ne par aukstu, ne par karstu. Tiesa, atsevišķos mirkļos, kad izgājām klajumos, auksts vējš lika nedaudz pievērt dūnu jaku, bet dziļāk mežā ieejot atkal bija silti un labi. Apavi arī nepievīla. Augstie Salomon tomēr ir spēks! :D Viss bija tieši tā, kā vajag!
Mājās atbraucu nogurusi, bet laimīga. Un sapratu, ka uz nākamo posmu jābrauc, ja vien kādi citi plāni neuzradīsies. :))
Lai gan pašai šķita, ka esmu pārāk nogurusi, lai brauktu pie Leo, tomēr Ž.pierunāja, ka kompānijā jautrāk. Un labi, ka aizbraucu - bija atkal foršs izpalīdzēšanas vakars. ;)
Bija tiešām lieliska diena. Svaigais gaiss un kustības dara brīnumus! Laimes hormona ir tik daudz, ka gribas smaidīt, smaidīt, smaidīt! :)