Naktī pāris reizes slīku, tāpēc gulējusi esmu slikti. Tas kaitina, jo nesaprot, kāpēc tas ik pa brīdim atkārtojas.
Tie, kas slikti guļ, tie, protams, nākamajā dienā ne cepti, ne vārīti. Vienīgais labums - Līga šodien tāda pati. Tāpēc šodien nolēmām izdarīt vismaz vienu nepatīkāmo darbu, kas katra gada sākumā atkārtojas - sakārtot nemonklatūras lietas. Iznīcināmās lietas jāizņem un jānoliek norakstīšanai. Pagājušā gada mapes jāpārceļ uz citiem plauktiem, un jāiekārto jaunās lietas šim gadam. Baigā ķēpa ar to arhivēšanu un nomenklatūru kopumā ir, bet - nav jau izvēles.
Pusdienās ar Līgu izgājām izmest loku pa pilsētu. Agrāk viņa bija jāvelk bez maz vai ar varu, bet tagad viņa pati atzīst, ka jāiet staigāt, ka nedrīkst visu dienu sēdēt pie datora. Un mani tas, ja godīgi, ļoti priecē, jo šogad esmu apņēmusies krietni vairāk kustēties. :)
Lai arī nekādi lielie kalni pa dienu netika nogāzti, mājās atnācu pārgurusi. Bet saprotu, ka šis nogurums ir tieši saistīts ar miega trūkumu. Izgulēšos un būs labāk.
Vakarā mēģināju noskatīties jauno latviešu filmu "Kriminālās ekselences fonds" jeb KEF. Tiku knapi līdz pusei. Knapi līdz pusei tiku. Pagaidām "neaizķer", tomēr ceru, ka brīvdienās noskatīšos to ar svaigu, izgulējušos aci un var jau būt, ka tīri labi ies pie sirds.