smth
wtf? 
23rd-Dec-2018 03:25 pm
Uznāca kaut kādas neizprotamas skumjas. Un vēl ieslēdzu skumjās Coldplay dziesmas. Sēžu pustumsā un raudu.

Prāts saka, ka viss taču šobrīd ir labi, nav ko piņkšķēt. Bet emocijas šobrīd ņem virsroku.

Vecums nenāk viens. Nāk roku roku ar sentimentu.
Comments 
23rd-Dec-2018 07:49 pm
pirms pāris gadiem, kad izdalīta Zsv krava un iestajās brīvdienas, kārtīgi izgulējies no pārguruma, 23.12 aizdevos uz lielveikalu: visas gaismas, smaržas, melodijas riņķī apkārt uzjundīja kaut ko Tādu augšā, ka sākas panikas lēkme, kas paralizēja labo pusi, notirpa viss iespējamais, mēle krampī, paelpot nevarēju un viss beidzās ar ātrajiem, ko citi veikalā izauca, jo es prosta saļimu :(
Viss bija labi, viss nokārtojies, stresa darbi beigušies, varēja sakties brīvdienas - un es sabruku :/ pārāk iekrājies iekšā viss bija, pārak nospiests, norakstīts, paslēpts kaut kur pakauša tālēs... ((gadi iet un lēkmes ir atkārtojušās, visļaunāk, kad esi pie stūres, bet esmu iemācījusies tās savaldīt kontrolēt)... Pārāk iekšā viss, pārāk sakosti zobi: es tikšu galā, nekad nesūdzos utt... labāk būtu sprāgt biežāk, raudāt, bļaut - nesanāk :(

Izraudies no sirds (tas labi, ka var izraudāt laukā), izstaigajies svaigā gaisā un viss būs labi :) Turās susuriņ :*
24th-Dec-2018 08:18 pm
Atnāca egle mājās, sāku rosīties un viss pārgāja. Bet tāds dīvains vājuma brīdis uznācis bija.
Paldies Tev par siltajiem vārdiem! :)
25th-Dec-2018 06:32 am
mīļum, man liekas, tas nav vecums, tas ir nogurums -
29th-Dec-2018 11:55 pm
Zini, jā! Tagad, kad esmu izgulējusies, visa pasaule šķiet krietni skaitāka un priecīgāka. :)
This page was loaded Jun 25th 2019, 2:36 pm GMT.