Šodien bija lieliska diena! Aizbraucu pie LĪgas ciemos. Jā, diemžēl šoreiz atkal bez nakšnošanas, jo Trišai jāšpricē nošpa divreiz dienā un vakaros jādod antibiotikas. Tomēr arī vairākas stundas ciemos ir forši. :)
Jāsaka, ka atkal šīs dažas stundas ātri aizskrēja. Pat napamanīju. Vispirms sagatavojām sev pusdienas-launagu. Pēc tam atbrauca Arta māsīca. Krietnu brīdi nopļāpājām ar viņu. Saprotu, kāpēc Līgai viņai patīk - sirsnīga, pozitīva meitene. Man pietika ar šo pirmo tikšanos, lai varētu teikt, ka Rita ir forša meitene! :) Forša Artim ir māsīca! :))
Mājās braucot, Līga atkal lielu ciemakukuli mums iedeva - meža gaļa dažādos veidos. Jūtos tik bezgala pateicīga viņai par šādu lutināšanu. Ik reizi tas man atgādina bērnību, kad tētis gāja medībās katru nedēļu. Meža gaļa bija tik ierasta un pašsaprotama mūsu mājās. Kur tas laiks, kad tētis vairs neiet medībās! Viss sākās ar tekstu, ka mežā nav zvēru un ka tiek nosists laiks un kājas medībās, bet pēc tam jau arī vecums nāca klāt. Pareizi jau arī ir, ja neko neatnes no medībām, tad ar laiku zūd jēga iet.
Bet joprojām atceros tēta no mugursomas izvilktās maizītes. Pēc garumgarās dienas mugursomā un svaigā gaisā tās bija tik gardas! Un ir jancīgi, ka vienkārši maizītes, mājās sēžot, neēdu, bet no tēta mugursomas tās bija pašas gardākās pasaulē! :D
Šī tiešām bija forša diena. Un skaidrs, ka reiz tomēr mums vajadzēs īstenot pasēdēšanas pasākumu pie Līgas mājās ar nakšņošanu. Mums vienmēr ir par maz laiks pļāpām. It kā katru dienu tiekamies darbā, bet vienalga ir daudz ko runāt arī tāpat. Un forši, ka mēs abas spējam nodalīt draudzīgās attiecības no darba attiecībām. Tas ļauj visu nesačakarēt.