Beidzot neviens man nevarēs pārmest, ka kartupeļu pankūkas sen nav bijušas. Ž.jau kādu brīdi velk mani uz zoba par kartupeļu pankūkām, jo tās solījos cept jau kopš kartupeļu izrakšanas. Bet visu laiku slinkumiņš mocīja, tāpēc atliku un atliku šo pasākumu. Bet šodien.. nomizoju milzīgu bļodu kartupeļu, pietiks vismaz divām dienām pankūkas. :) Ja godīgi, darba dienu vakaros itin nemaz negribas ķēpāties ar kartupeļu pankūkām, jo diezgan daudz jādarbojās ar tām, bet brīvdienās laiks ir, līdz ar to nav žēl pavadīt vairākas stundas virtuvē. Vispār..laikam jāiekārto ir otrā panna, citādi pankūku cepšana uz vienas pannas ir dikti ilgi.
Ko vēl šodien izdarīju? Nskatījos divas no simtsgades filmām - "Baltu ciltis" un "Nameja gredzens".
Pirmā patika, un redzu to kā filmu, kuru varētu rādīt skolās vēstures stundās. Salīdzinoši vieglā valodā arī ar multiplikācijas palīdzību izstāstīta baltu cilšu vēsture. Sen pietrūka šāda filma par mums, baltiešiem.
Otrā filma... pat nezinu. It kā vizuāli diezgan skaista, dažos mirkļos pat varēju salīdzināt ar seriālu "Vikings", bet tā pa īstam pietrūka stāstījums. Protams, kaitināja arī kaut kādas faktoloģiskas nesakritības-Zemgale pie jūras, Sāmsala, kas ātri sasniedzama utt. No otras puses saprotu, ja stāsts ir izdomāts, tad kādēļ gan iespring attiecībā uz faktu pareizu atklāstu, galvenais, lai ir skaisti. Un skaisti skati tiešām bija.
Vai otro reizi skatīšos šo filmu? Drīzāk nē, nekā jā. Bet nevar noliegt, ka Latvijas kinoindustrijai ir vajadzīgas arī šādas filmas, kas filmētas angļu valodā, lai varētu iziet ārpus Latvijas.
Vēl šodien noskatījos raidījumu "Dzirdi balsis". Jau pirmo sezonu diezgan centīgi skatījos, tāpēc tagad ir pašsaprotami skatīties arī otro. Šoreiz bija par izloksni Ludzā. Man ļoti, ļoti, ļoti patīk šis raidījums, jo izstāsti par konkrētā apvidus valodu, arī kultūru un vēsturi, arī nedaudz mentalitāti. Bez maz vai var teikt, ka ar šī raidījuma palīdzību uzzini vairāk par Latviju. Ir forši, ka ir šādi raidījumi, vienīgais, par ko aizdomājos - cik daudz cilvēku tiešām noskatās šo raidījumu. Nezinu, vai manu kolēģu un draugu, un paziņu vidū ir daudzi, kas skatās. Drīzāk nē, nekā jā. Bet man ir interese, un visdrīzāk folklorists manī nevaid miris. ;) Tāpēc šis raidījums man ir kā malks svaiga gaisa.
Kas vēl? Ž.šodien no Leo atveda kastes ar iepriekšējās nedēļās veiktajiem pasūtījumiem. Atnāca sešas pudeles baltvīna, sešas - sarkanvīna un sešas rozā vīna. Smējos, ka tagad viss būs jāpagaršo, lai saprastu, kas ir garšīgs un ko var līdzi ņemt ciemos kā ciemakukuli. Paši jau mēs esam tāāāādi dzērāji, ka smiekls nāk. Gadiem neatvērtas pudeles stāv. Nopirkt reiz pa reizēm nopirkām, bet dzeram maz. Laikam tikai alus ātrāk pazūd vasarā un ziemā reiz pa reizei karstīns. Labi tomēr, ka mums nav problēmu ar alkoholu. Kad paskaties apkārt un redzi ne vienu vien skumji piemēru, tad saproti, cik ļoti mums abiem ar Ž.ir paveicies.
Un vēl no Vācijas šodien atnāca arī parmezāna pasūtījums. Pusotru kilogramu par ļoti draudzīgu cenu Ž.vinnēja ebajā. Varēsim tagad našķoties garajos ziemas vakaros. ;)
Vispār..ir labi, ka bija šī viena papildus brīva diena. Ir laiks mājās kaut ko vairāk izdarīt, būs vieglāka darba nedēļa, jo īsā.