Pušas tekošais deguns visu vakardienas vakaru sabojāja un šodien dienas lielāko daļu arī joprojām uztraucos. Vakar naktī iedevām Pušai oglīti, jo Ž.pārdzīvoja par to, ka iedeva Pušai izsaldētu brieža gaļu. Sasmējāmies, kad pēc tam, kad Pušai iedevām tableti, abas divas sēž un gaida, kad iedosim našķīti. Triša jau pieradusi - ja ir eksekūcija ar tableti, tad noteikti pēc tam seko kaut kas gards - krēmveida našķītis. :) Viltnieces abas. Runājot par Trišu, pasmaidīju par to, ka viņa naktī atnesa bumbiņu man gultā un skaļi runājās, kamēr mani pamodināja. Izmetu bumbiņu no gultas, bet viņa atnesa to atpakaļ un atkal uzstājīgi runāja, aicinot mest vēl. Triša ir kļuvusi ļoti runātīga un man tas patīk.
Bet, atgriežoties pie Pušas. No rīta atnāca pie manis ar sausu degunu, bet laikam tāpēc, ka bija tikko pamodusies. Tad, kad sāka apkārt staigāt, deguns atkal viņai sāka tecēt. Ne tik traki, kā vakar vakarā, bet pa pilei tecēja.
Pa dienu Ž.vairākas reizes man zvanīja un teica, ka deguns kļūst aizvien sausāks, mazāk tek. Līdz vakaram, kad atnācu mājās, deguntiņš jau kārtībā bija - nekas vairs netecēja. Laikam gan tiešām Pušai bija alerģija uz spēcīgo gaļas smaržu. Sakairināja tā smarža degunu un puņķis klāt. Labi, ka šoreiz bez ārstiem tikām cauri - ar mazu izbīli tikai.
Tas, ko šodien atzinu - šie divi kaķi mani gada laikā ir krietni vairāk iemācījuši par visādām veselības ķibelēm nekā Duksis. Ar Duksi man ļoti noveicās - veselīgs kaķis, kas tikai divas reizes mani sūtīja pie dakteriem - kad bija dzemdes iekaisums kā rezultātā bija beidzot viņa jāsterilizē un dzīves beigās - vēzis. Ar Pušu un Trišu jau esmu tik daudz jau piedzīvojusi, ka saprotu, ka būtu tik lieliski, ja būtu kādi sagatavošanas kursi dzīvnieku īpašniekiem, kuros izstāsta par pirmo palīdzību dažādos gadījumos, par to, ko var darīt mājas apstākļos..
Un šodien Līgai pasmējos, ka saprotu, kā tas ir, kad viens bērns slimo un pēc tam, kad pirmais jau ir uz izveseļošanās takas, otrais saslimst. Tā bezspēcība, ka atkal viss jāsāk no gala.. Un nervi pilnīgi noteikti ir čupā!
Neskatoties uz to, ka kaķi slimi, darbā darba ir jādara. Šodien divas sanāksmes. Viena par dokumentu arhivēšanu un, iespējams, datu bāzi, kur to visu glabāt. Lielākā problēma, protams, ir nepieciešamība cilvēkam arodslimības gadījumā pierādīt savas tiesības saņemt labumus no valsts. It kā jau varētu teikt, ka katrs pats savas laimes un nelaimes kalējs, bet no otras puses, šobrīd man personīgi nešķiet īsti labi, atstāt to visu tik lielā pašplūsmā. Norunājām, ka tiksimies ar arhīvu un kuļmina cilvēkiem, lai pārrunātu šo jautājumu.
Otrā sanāksmes bija par ģimenes pamatnostādnēm. Mūsu politika zināmā mērā skar šo jautājumu, bet esam tomēr ļoti blakus un paralēli. Lai arī šis jautājums tiešām nav tik tuvs, tomēr bija ļoti interesanti. Redzes lauku noteikti paplašināja. Un uzķēru pāris kļūdas, ko pētnieki starpziņojumā uzrakstījuši. Būs vien tuvākajās dienās jānosūta precizējumi.
Vēl darbā priecē tas, ka uzlabojas attiecības ar Astru. Tomēr zināms diskomforts man tā dēļ ir bijis. Tagad ir krietni labāk. Skumji gan, ka tas viss notiek tādēļ, ka viņa beidzot saskaras ar to attieksmi no bosa puses, par ko jau iepriekš biju minējusi. Bet nu..labāk vēlu nekā nekad. ;)
Vakariņās šovakar meža gaļa (tā pati, kuras dēļ Pušai deguns puņķojas). Patīk, ka tā smaržo pēc gaļas, gaļas. :)) Un forši, ka zupai pēdējā brīdī piešāvu grūbas. Tikai ar kartupeļiem nebūtu tas smeķis, bet ar grūbām garda, garda! Tik garda, ka sapratu, ka jāuzvāra kādu dienu ir grūbu putra. Ar gaļiņu būs tik lieliskas vakariņas! :)
Bet vispār šī ir ļoti nogurdinoša nedēļa. Vēl divas dienas priekšā un tad brīvdienas.
Ak, jā! Pateicoties tam, ka atnāca pirkums no ebaja, šobrīd mums vīns katru vakaru, jo krājumu daudz tagad. Turklāt gribas visus pagaršot. Ja godīgi, tad šobrīd pat īsti nevaru pateikt, kurš ir garšīgāks. Visi labi, tikai pareizi jāizvēlas tas, ko piekod klat.
Un vēl mums ir sācies oranžais periods. Ēdam hurmas, jo izdevās tiešām mīkstas nopirkt, kā arī apelsīnus regulāri pērkam sulām. Nez, kad pienāks mūsu mandarīnu periods? :)