Jūtos pat nezinu, kā.

No vienas puses nogurusi, jo darbā šodien cītīgi centos visus darbus, kuriem iestājies termiņš vai tūlīt iestāsies, izdarīt. Labi, ka visu izdevās pabīdīt uz priekšu. Vismaz tas ir izdarīts un tas priecē. Boss vairākas reizes sauca pie sevis parunāties. Par to, kā vakar man gāja abās sanāksmēs, pastāstīja nedaudz par Rumānijas komandējumu, par citiem darbiem arī pārmijām darbus. It kā jau tas ir labi, bet..tad, kad pašam daudz degošu darbu, tad papļāpāšana nenāk prātā itin nemaz.

No otras puses vakarā tagad sāku satraukties. Pušai sāka pamatīgi tecēt deguns. No rīta vēl nekā nebija, bet tagad tek un tek. Gribēju jau šovakar aizraut pie ārsta, bet Ž.saka, ka jāpagaida rīts. Redzēsim dinamikā, kas notiek. Izlasīju krustām šķērsām internetu un saprotu, ka tekoša deguna iemesli var būt tik daudz un dažādi. Nedaudz mierīgi paanalizējot, sāka likties, ka varbūt pie vainas ir stiprā smarža mājās. Ž.uzlika vārīties briedi - vārās gan zupa, gan sautējas gaļa, līdz ar to mājās diezgan spēcīga smarža šobrīd ir. Varbūt kaķim tas sakairināja degunu? Nezinu.. Kā variantu izskatu to, ka arī Puša varētu būs apsaldējusies. Abas sēdēja uz atvērta loga restēm. Trišai cistīts, Pušai tikpat labi varētu tas puņķis piemesties un kāds vīruss uzbrucis. Bet nu..pagaidīsim līdz rītam. Tad redzīsim, ko tālāk darīt.
Ja jau par kaķīšiem sāku rakstīt, tad šobrīd gribu pavērot cītīgāk Trišu. Kasti vakarā tīrīju un tur ir krietni vairāk lielu smilšu kamoliņu - Puša viena tik daudz nepiečurātu (manuprāt). Arī vairs neskrien ik pa 15-30 minūtēm uz kastīti. Vismaz neesmu redzējusi. Tiesa, viņa tagad vakarā diezgan daudz guļ. Kaka Trišai smuka - tikko iztīrīju kasti, Triša uzreiz aizgāja nokārtoties, tāpēc arī zinu. Nu, ko piecu dienas antibiotiku laikam ir devušas rezultātus. Nolēmu, ka tomēr šodien, rīt iedošu lielo antibiotiku devu. Tālāk skatīsimies. Un šovakar vēl milteņu tēju iedosim. Bet nu priecē tas, ka redzu, ka Triša ēd un dzer, un apkārt staigā. Laikam būsim izārstējuši viņu. Tagad galvenais, lai ar Pušu viss ir kārtībā. Dikti pārdzīvoju par viņām abām.. Tomēr esmu ļoti pieķērusies viņām abām. Ļoti.

Un no trešās puses visā šajā emociju kokteilī ir ziemas atnākšana. Un tā ir tāda pozitīvā emocija. No rīta pie sevis pasmējos, ka ir sācies sniega, slideno ietvju, sāls, žļurgas un pingvīna gaitas laiks. Ir forši, ka ir balts. Uzreiz gaišāks šķiet rīts un vakars, un smukāka apkārtne. Bet žļurga un sāls man itin nemaz nepatīk. Un slidenās ietves liek ļoti uzmanīties, jo negribas nokrist un sasisties.
Bet vienalga, man patīk baltā ziema. Man patīk sarma. Ļoti.
Tagad, vakarā, mājās ejot, sāka kāpt migla, bet pēc pāris stundām sāka snigt. Ir vēl skaistāk, jo vēl vairāk pelēkā pilsēta tiek ietērpta skaitā, baltā tērpā. Tiesa, auto būs jātīra, jārok ārā no sniega. Tas laikam nevienam vadītājam nepatīk. Bet ziema novembra beigās ir taču forši! :)

Nogurusi esmu.. Ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Un ļoti ceru, ka Pušai viss būs labi.