Ar visu stresu aizmirsu bildi uztaisīt. Tagad, vakarā, kad mierīgāks nedaudz prāts, attapu, ka bildes ta nav! Šoreiz bilde no googles mātes.
Mjā..šie kaķīši man daudz māca. Ar Duksi nebija problēmu, bet te gada laikā i Pušas konjuktivīts, i Trišas mīkstais, asiņainais kakucis, bērnībā iegūtais kalici vīruss. Kādu brīdi viss bija labi. Un tagad atkal Triša.. cistīts.
Vakar pamanīju, ka Triša divreiz īsā laika posmā aizgāja uz kastīti. Pirmajā reizē nepievērsu uzmanību. Bet otrajā reizē likās nedaudz dīvaini. Norakstīju uz to, ka mēs viņu pirmajā reizē iztraucējām (trokšņojot), tāpēc tagad mierīgi aiziet uz kasti.
No rīta sapratu, ka nav īsti lāgā ar kaķi. Pusotras stundas laikā četras reizes gāja uz kasti. Pirmajā reizē neskatījos, jo galu galā rīts un vienmēr viņa iet uz kasti. Bet otrajā, trešajā un ceturtajā reizē pievērsu uzmanību, jo tā nav parasta uzvedība. Pa pilītei atstāj kastē un viss.
Nopriecājos, ka tomēr ēd gan konservus, gan sauso barību. Vismaz skaidrs, ka nav pavisam slikti. Tomēr sapratu, ka bez variantiem - jāved kaķis pēc iespējas ātrāk pie ārsta.
Aizgāju uz darbu, jo uz desmitiem bija paredzēta sanāksme. Nolēmu, ka atprasīšos no darba, jo riskēju iedzīvoties milzīgās problēmās, vai pat pazaudēt kaķīti. Sanāksme atcēlās, no darba atprasījos. Mūsu ārstu nekādi nevarēju sazvanīt, tāpec nolēmu aizvest kaķi uz Čiekurkalnu, par kuru arī labas atsauksmes dzirdētas.
Labi, ka mūs jau vienos dienā paņēma. Runātīga daktere gadījās. Līdzīga nedaudz Andrim attieksmē pret klientu un zvēriņu. Uzteica mūsu vārda izvēli - skaists un nedzirdēts vārds dots kaķītim. :) Apskatīja Trišu un teica, ka viss pārējais ir labi - gan actiņas, gan austiņas, gan mutīte un zobiņi. Uzteica arī Trišas uzvedību - sociāls dzīvnieciņš, turklāt saprot, ko no viņas kurā brīdī grib. Pēc apskates daktere teica, ka kaite, kas šoreiz piemeklējusi, ir cistīts. Aukstā palodze varētu būt pie vainas. Bija Triša uzrāpusies uz restes, kad logs bija vaļā, iespējams, ka tieši tajā brīdī apsaldējās. Šprice, antibiotikas, vitamīni un palaida mājās. Šodien un rīt nošpu jāiešpricē, 10 dienas antibiotikas un cerēsim, ka tiksim cauri ar mazu izbīli.
Tagad, pēcpusdienā un vakarā, vērojot Trišu, saprotu, ka zāles sāk palīdzēt. Jā, bieži vēl iet uz kastīti, bet ne jau katras pārdesmit minūtes. Saliku papildus ūdens traukus, lai neaizmirst kaķis padzerties. Konservus ar našķīšiem iedevām vakarā.
Raizējos ļoti par Trišu. Vēl pārāk dzīvā atmiņā Dukša aiziešana. Nedaudz aizdomājos par to, ka laikam šobrīd Dukša slimība un arī māsiņu veselības problēmas mani ir padarījušas krietni uzmanīgāku pret katru pārmaiņu uzvedībā. Tiešām ceru, ka viss būs labi.
Jāatzīst, ka no rīta darbā bija diezgan pagrūti koncentrēties, jo neziņa plosīja prātu. Tiklīdz atgriezāmies no ārsta, raiti izdarīju kaudzīti darbu. Kad prāts ir mierīgs, darbs raiti virzās uz priekšu. Šobrīd daudz darbu sakritis, kuriem izpildes termiņš ir nākamā nedēļa. Turklāt lielākā daļa šo darbu ir tāda, ka ir krietni jāpiedomā pie risinājuma. Tomēr ceru, ka man izdosies veiksmīgi ar visu tikt galā.