Ļoti gribēju visu pabeigt, bet.. pāris darbiņus nācās atdot meitenēm. Zinu, ka viņas labi tiks galā, bet nedaudz vainas sajūta ir.
No rīta, ejot uz darbu, domāju par to, ka ir ir taču pēdējā diena pirms atvaļinājuma, ka vajadzētu jau galvā virpināt idejas par to, kā pavadīšu atvaļinājumu, bet.. galvā tikai darbs, darbs, darbs. Vakarā, ejot mājās, kad it kā varētu virpināt idejas par atvaļinājumu, jutos tik nogurusi, ka neko, neko, neko negribējās domāt.
Tomēr šīs divas ar pusi nedēļas ir pamatīgi mani izžmiegušas. Nekas, rīt varēšu gulēt tik ilgi, cik gribas. Izslēgšu modinātāju un sākšu dzīvot tādā režīmā, kāds man ir ērtāks.
Šīs dienas prieks - jaunā peonija. Šovakar aizgāju pakaļ pirmajai. Aprakstā rakstīts, ka esot ļoti smaržīga, metru augsta aug, ziedi 3/5, zied jūnijā. Ceru, ka krāsa dzīvē ir tikpat tumšā, kā bildēs. Galvenais jau, lai labi pārziemotu. Uzbēru kūdras substrātu saknei, lai nežūst tā sakne. Nedēļas otrajā pusē aizvedīšu uz laukiem un tad jau iebakstīsim kaut kur. Mamma izlasīja, ka patiesībā peonijas nemīl dziļu stādīšanu - jāstāda sekli, bet dobei ir jābūt plašai, lai var savas saknes izstiept. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! :)
Otrā peonija atnāks pēc divām nedēļām. Nospriedām, ka gadījumā, ja laikapstākļi vairs nebūs tik maigi, tad stādīsim plašā podā un atstāsim pagrabā, lai ziemo tā - žēl būs, ja aizies bojā.
Vakarā aizbraucām pakaļ manam auto. Amortizatori aizmugurē nomainīti, ziemas riepas uzvilktas. Viss, pagaidām nav ko pie mana auto darīt. Tas labi.