Oi, tāda diena! Tiešām nezinu, ko vairāk gribas - smieties vai raudāt.
No rīta atkal aizbraucu es servisu, lai noskaidrotu, kas notiek. Parādīja auto, parādīja nomainīto dzinēja galvas blīvi, pastāstīja, kas vēl jāizdara un solīja, ja viss būs labi, tad auto būs vakarā. Ok, labi.
Aizbraucu uz mājām strādāt dārzā. Izraku mammai un tētim aveņu džungļus. Palika tikai tās, ko tētis no Kažu kaimiņu Veras atveda - rudens avenes. Pārējās visas izplēsu - ja nav ogu, tad nav ogu! Pa vasaru vispār gandrīz neražoja, tagad rudenī - jā, ir saldākas, nekā Veras, bet maz... Atbrīvoju jaunajam Sīpoliņam, aronijai un cidonijām skatu. Nākamgad tur iestādīsim arbūzus. :D Un visiem augiem tur būs vairāk gaismas un elpas.
It kā jau žēl bija rakt, bet, nav jēgas turēt dārzā to, kas negrib ražot. Turklāt zināms labums arī sanāca - nogriezu smukos zarus ar ogām ziemai - būs tēja! :)
Agrā pēcpusdienā redzēju, ka no servisa līdz mūsu ciemam mans auto atbrauca, un pēc pāris stundām man piezvanīja un pateica, ka auto gatavs. Palūdzu izrakstīt dikti smalku rēķinu, lai redzu visu pa pozīcijām. Summa, lai arī ir liela, tomēr nav lielāka par to, ar ko rēķinājos. Koļa jau bija brīdinājis, ka šis nav lētais remonts.
Aizbraucu, saņēmu rēķinu un palūdzu, lai atdod visas apmainītās detaļas - dzinēja galvas blīvi, izplūdes kolektora blīvgredzenus, izplūdes kolektora blīvi, sadales vārpstas blīvslēgu, ģenerātora siksnu. Staigāja mehāniķis, meklēja visu, lika kastītē. Iepriekš sagatavojis bija tikai galvas blīvi un ģeneratora siksnu. :D
Gāju pie auto un pēkšņi automehāniķis it kā starp citu pasaka, ka esot izbraucis loku ar manu auto, t.sk. arī pa grants ceļu, un man kaut kas aizmugurē sācis grabēt, bet viņi tur neko nav aiztikuši un skatījušies. Es sākumā teicu, ka tad, kad auto ir tukšs, ta aizmugurē ir tāda nedaudz savādāka skaņa, ka paklausīšos, bet nu paskatīšos. Izbraucu no servisa, nobraucu kādu kilometru - tiešām sāk grabēt! Bet ne tā, kā pazīstu. Atbraucu līdz mājām, apstājos, zvans Ž. un skaidrs, kā diena, ka jābrauc atpakaļ! Atbrauca tētis, izbrauca ar mani, tiešām grab. Pacēlām auto, neko nevar redzēt, kas grab. Bet nu grab metāls pret metālu. Braucam atpakaļ. Mehāniķim saku, ka šī grabēšana man nav pazīstama un tā ir parādījusies pēc viņu remonta un tā nu es nekādi neesmu ar mieru braukt uz Rīgu - nezinot, kas grab. Sākumā teksts no sērijas, ka mēs jau neko tur neaiztikām, mēs jau neko.. Bet nu atstāju ar tekstu, ka rīt vakarā man auto vajag, lai labo to, ko viņi tur sastrādājuši.
Atpakaļceļā parunājām ar Ž. un viņš izteica varbūtību, ka kāda no blīvēm ir noslīdējusi, tāpēc, iespējams, izpūtējs kaut grab. Piezvanīja vēl mehāniķim un pārrunāja šo. Nu, ko..ceram, ka rīt auto būs.
Līdz ar to arī par šo situāciju nevar saprast, smieties vai raudāt. Attieksme ir vienkārši "apburoša".. :>
Kas vēl šodien bija ar raudāt-smieties elementu? Ak, jā! Šodien atvadījos no spatifilas. Tā ar mani bija kopā no Brīvības ielas laikiem. Kāds to bija uzdāvinājis, bet Puša to nosēdēja un tētis, kad atvedu uz laukiem šo puķi atkopties, pārlaistīja. Cerēju vēl, ka šodien pārstādīšu un ir kāda cerība, bet.. sakne ir pārāk maziņa, lau auklētos un ņemtos. Žēl,ka tā, bet..vieglāk jaunu sagādāt, ja jau ļoti gribēsies.
Vēl šodien sasmējos vakarā par vienu situāciju. Pamanīju, ka Simona šodien purniņu grāmatā nošārēja info, ko bija ielikusi kāda meitene/kundze par 24.septembri, norādot, ka tā MK rīkojumā rakstīts. Pieklājīgi norādīju autorei, ka likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" to visu paredz, nevis MK 3.jūlija rīkojums. Ko kundze izdara? Pasaka, ka man vairāk ir jālasa, pirms rakstu stulbus komentārus. Pieklājīgi uzrunāju kundzi ar "Cien.kundze!" un ieliku linku uz Latvijas Vēstneša portālā ievietoto informāciju, kur skaidri un gaiši norādīts, ka likums paredz brīvdienu, bet MK rīkojums reglamentē naudas lietas. Un kas notiek? Kundze vienkārši mani nobloķē. Reāli sāku ierēkt. Ja vien viņa zinātu, cik jautājumam par 24.septembri es tuvu stāvēju, ja viņa zinātu, ko zinu es, tad muļķīgus uzbraucienus neizveiktu, bet palabotu savu ierakstu. Smieklīgi. Tiešām smieklīgi. :D Nu, neko es nevaru darīt, jā, tā ir profesionālā deformācija - ja redzu purniņu grāmatā kādu ierakstu, kas saistīts ar manu darbu, ja redzu, ka īsti pareizi kaut kas nav, tad vienmēr, vienmēr rakstu komentāru, paskaidrojot, kas nav īsti ok. Bet nu lai šī cien.kundze svētā laimē un mierā, jo viņas postam taču ap 900 šārēm un viņa tak neies labot kaut ko.. :>
Un forši, ka vakarā, pēc komentāra facebook Ingeborga piezvanīja. No sirds ar viņu izpļāpājāmies. Teju gads jau ir, kā viņa ir aizgājusi no darba, bet joprojām ir abām siltas jūtas vienai pret otru. :) Sarunājām, ka būtu jāsatiekas, kamēr viņa vēl pa mājām dzīvo un man oktobrī ir atvaļinājums.. ;) Tiešām tas būtu forši!
Lai arī kreņķis šodien ik pa brīdim noķerts, tomēr šobrīd izvēlos par visu pasmaidīt. Un cerēt, ka viss būs labi!