Svētdiena. Atpūtas diena. Daudz lasīju. Pabeidzu grāmatu "Dāmu kupeja". Līdz vidum garlaikoja, bet otrā puse pat sāka iepatikties. Ja sākumā domāju, ka šī būs mana moku grāmata, tomēr galu galā sapratu, ka ir lasāma. Galvenais, lai temats - indiešu sieviešu dzīves, likteņi, pašam būtu saistošs. :D
Neesmu indiešu kultūras fanāts, bet sāku pat aizdomāties par to, ka kādu indiešu filmu varētu pamēģināt noskatīties - a ja nu iepatiksies. :)))
Pieķēros atkal "A little stranger". Lasīju, lasīju un gaidīju, kad tad notiks kaut kāds sižeta pavērsiens, kad man būs beidzot jāsāk baidīties. :D Beidzot šodien nonācu līdz tai vietai, kur vismaz kaut kas vairāk par vienkārši sadzīvi notiek. Ceru, ka arī tālāk būs tikpat interesanti.
Tiesa, viens notikums ļoti skumdināja - grāmatā mīļo sunīti iemidzināja. Atcerējos Duksi. Apraudājos un lasīju tālāk.
Duksis vienmēr būs un paliks Duksis. Māsiņas arī ir ļoti mīļas un man viņas pietrūkst, bet.. viņas nav Duksis. Runājot par māsiņām, regulāri saņemu ziņas no mājām. Puša naktī staigājusi pa tv augšējo maliņu. Vienkārši ārprāts. Cik tā maliņa ir plata? Pušiks mums ir maziņš rausītis, bet piedzīvojumus meklē. Labi, ka gan Puša, gan tv ir dzīvi un veseli. Triša savukārt valkājot ārā no kastītes izdīgušos kviešus un kārtīgi liekot dažādās vietās. :) Vairāk spēlējas ar zaļumiem, nevis ēd. :))
Un vēl šodien atkal un atkal atgriezos domās pie auto. Nedaudz bail, protams, ka šis ir svešs serviss, bet man jau citu variantu īsti daudz nav. Jācer, ka netiks izdomātas neesošas vainas. Jācer, ka nav nekas traks noticis - ka vaina ir pietiekami ātri un viegli salabojama. Jācer, ka rīt tomēr kaut kas sāks notikt un auto jau pavisam drīz būs manā rīcībā.