smth
Atpakaļ darbā un foršumiņi par kartēm 
29th-Aug-2018 10:21 pm
0829

Neskatoties uz to, ka iepriekš dzīvoju citā režīmā, šodien spēju piecelties laicīgi. Atkal sākas cita rutīna. Tiesa, tikai uz astoņām darba dienām.
Boss laimīgs, ka esmu atgriezusies. Vienreiz to pateica telefonā, otro reizi - klātienē. Saprotu, ka šīs trīs nedēļas bez manis ir pietiekami sarežģītas bijušas. Un, lai gan neaizvietojamu cilvēku nav, tomēr ir patīkami dzirdēt, ka tavu atgriešanos novērtē.
Ir kaudzīte darbu salikta uz galda, bet nav tik traki, jo ne tik daudz dienas būšu uz vietas. Ja godīgi, tad no šīs viegluma sajūtas, kas rodas atvaļinājuma laikā, tomēr cenšos neatslēgties. Gribas paturēt šo vieglumu, jo tā ir vieglāk tikt pāri arī ikdienas stresiem.. Ceru, ka izdosies nenoslīkt darba rutīnā, ceru, ka man tik ātri nepielips pārējo oms.
Šodien uzzināju, ka man stāv priekšā divi komandējumi pirms oktobra atvaļinājuma. Piektdiena un pēc tam uzreiz trešdiena. Atkal BRU. Laikam jau gadu neesmu bijusi BRU, un, ja godīgi, nav sajūta, ka man ārkārtīgi pietrūktu šī pilsēta. Jā, arī Beļģijā ir skaistas vietas, tomēr BRU man ļoti asociējas ar darbu. Agrais rīts, vēlais vakars, neizgulējies, noguris.. Reizēm sakarīgas sanāksmes, reizēm sēdi un brīnies, kā tādas sanāksmes vispār var rīkot.. Šoreiz solās būt divi interesanti pasākumi - pirmais saistībā ar nākamā gada Ženēvu, otrais - atkal postinga pārņemšana.
Dienas prieciņš saistīts ar ceļošanu. Tiesa, šoreiz mazie foršumiņi par kartēm, kuras biju patapinājusi Imantam. :)) Mani tiešām vienmēr iepriecina šie sīkumiņi, ko kolēģi atved kā mazu pateicību. ;) Ir forši! :))) Pie reizes arī apsveicu Imantu tikko aizgājušajā dzimšanas dienā. Kā jau kārumniekam aiznesu pašas vārītā aveņu ievārījuma burciņu un asteres. ;) Pasmējos, ka vislabākās dāvanas vienmēr ir paša gatavotās. :)) Ceru, ka viņam patika. ;)
Runājot par ceļojumiem, šobrīd man sāk likties, ka varētu oktobrī aizšaut līdz Krētai. Man Grieķijā patika un man šķiet, ka tā varētu patikt arī Ž. Dažus interesantus variantus atradu. Ja nekas cits labāks neatradīsies, tad laikam šo varētu īstenot.
Kamēr skatījos filmu "Paradīze 89", Triša atvilkās pie manis gulēt. Uzrāpās man virsū un čucēja. Laime kaķim pilnīga. :) Bet, runājot par filmu, jāsaka, ka kaudze atmiņu uzplaiksnīja. Man bija 12. Kaut kas no tā, kas bija filmā, arī man ir spilgtā atmiņā un ir lietas, ko neatceros. Bet, ja par filmu, tad jāatzīst, ka jaunajai paaudzei tas viss ir svešs. Nezinu, vai viņi sapratīs...
This page was loaded Sep 19th 2018, 9:51 pm GMT.