smth
atpakaļ pilsētā 
28th-Aug-2018 10:38 pm
0828

Lai arī cik skumji nebūtu, viss kādreiz beidzas. Arī atvaļinājums. Līdz ar to šī diena atkal bija vākšanās režīmā.
Atkal veļas rīts - pacentos pamosties agrāk, lai gultas veļu un gaišās drēbes izmazgātu. Kamēr veļa mazgājās, vēl pa dīvānu pavaļojos. Kad liecies gulēt un celies savā režīmā, tad ir forši tā saulītē palaiskoties. Ja godīgi, pietrūks man šie lēnie rīti saulītē.. Mierina doma, ka pavisam drīz būšu atpakaļ. :))
Kad pirmā veļas tūre izmazgājās, aizbraucu pie vecākiem. Cerēju mierīgi pabrokastot, iedzert kafiju, bet nesanāca. Jau bija atbraucis Vaļera (mūsu piena puisietis), jo viņš gribēja ar mums aizbraukt pie tēta vecā žigulīša - izvilkt pāris detaļas. :D Kamēr viņi abi gar mašīnu, es salasīju grozu ābolu. Lasīju tos un atmiņās zīmējās visādas ainiņas no bērnības Kazīšos. Man patika uz āra krāsns ceptās pankūkas. Sēdēju uz baļķīša, gaidīju, kamēr baba saceps pankūkas. Tiklīdz kāda panna bija gatava - negausīgi metos tām virsū. :) Kad baba veda aitas vai govis mājās, man vienmēr vajadzēja sēdēt istabā vai siņcēs/gankos. Joprojām acu priekšā ir skats kā no akas puses pa taciņu babai pa priekšu iet govs un smukā vakara saulītē arī baba... Eh... pietrūkst man viņa.
Kad savācy ābolus, aizgāju pie abiem auto lauzējiem. :)) Diezgan ilgi viņi noņēmās, un pa to laiku Vaļera pilnas ausis mums pierunāja par savu meiteni, kuru pāris reizes vedu uz Rīgu. Patiesībā diezgan skarba situācija. It kā jau varētu norakstīt uz to, ka meituks vēl jauns un nav pietiekami iztrakojies, no otras puses, ja aptuveni 600 euro divu mēnešu laikā ir notrallinājusi tusiņos, alkoholā.. Maigi sakot, nedaudz par traku. Nedaudz nepatīkami bija, ka Vaļera arī parādīja viņas saraksti ar kādu citu puisieti, ko viņš atradis viņas telefonā. Bet viņš... viņš pats atzīst, ka mīl joprojām, kaut gan saprot, ka tas viss ir zināmā mērā slimīgi. Bet nu.. lai nu paši tiek galā.
No Kažiem atbraucām jau pusdienslaikā. Lēnā garā krāmēju visu. Šo to no visa, bet ne pārāk daudz, jo tikai pusotru nedēļu būšu pilsētā.
Nedaudz neveikla situācija šodien arī gadījās. Kāpu uz beņķa, bet kaut kas notika ne tā un beņķis sasvērās un gar zemi bija! Labi, ka pati noturējos uz kājām, tiesa - pamatīgi apdauzīju abas kājas. Būs aizraujošas pāris nedēļas - nekādu svārku.. Un viss tikai tāpēc, ka gribēju paskatīties uz mušu, ko mušpapīrs noķēra. :D Stāstot to visu tētim, abas ar mammu smējāmies, jo kauns pat stāstīt šādu neveiklu situāciju. :D
Kamēr mazgājos un krāmēju mantas, mamma kādā brīdī mazo Pušiku noķert. Atvilināja līdz beņķim, uzvilināja uz beņķa. Piespieda pie beņķa, centās paņemt rokās, bet..aizlaidās. :D Tētis teica, ka panika kaķītim bija liela. Tiesa, kaķēns diezgan ātri attapās un atkal apkārt drasēja. :) Toties Domino ir pasācis tētim līdzi staigāt. Mazā astīte. ;))
Ar visu lēno krāmēšanos, izbraucu no laukiem tikai pēc sešiem. Jā, ir foršāk, mierīgāk darba dienā uz manas šosejas. Ja godīgi, tad pat īsti nepamanīju, kā nobraucās šoreiz šis ceļš. Atkal galvā kaudze dažādu domu - par to, kas paliek laukos, par to, kas saigada Rīgā. Šobrīd ceļš man biežāk kalpo pārdomām, nevis galvas izvēdināšai.
Vēl pirms ierašanās mājās neliela apstāšanās pie Polijas. :) Ceru, ka viss garšoja. :) Tiesa, žēl, ka rudens ir tas laiks, kad viss strauji sāk nogatavoties un bojāties. Apēst vari tikai tik daudz, cik vari.. Diemžēl..
Un jāatzīst, kā ir - ir labi mājās. Tiesa, Puša un Triša sākumā slēpas, bet tad jau sekoja līdzi. Redzēju, ka tomēr abas ļoti priecājas mani redzēt. Ž.teica, ka, lai arī ar viņu abas ir draudzīgas, tomēr pie viņa nelien tik ļoti klāt, kā pie manis. ;)) Sasmējos par to, ka abas māsiņas novērtēja tīras kastes. Sasmējos, jo novērtējums izpaudās ar tūlītēju nokārtošanos. :D Tā nav pirmā reize - ja kaste divas dienas nav tīrīta, tad tiklīdz tā ir tīra, abas pārlaimīgas nokārtojas tīrās kastēs. Sajūta, ka viņas gaida to mirkli, kad varēs nokārtoties tīrā kastē. :D
Redzu, ka arī Ž.ir ļoti sailgojies. Nedaudz man jau pat vainas sajūta sāk rasties. Ženēva, tad trakās piecas nedēļas darbā, mans atvaļinājums laukos. Maz manis pēdējos mēnešos ir bijis. Tāpēc vēl jo vairāk gribas šo mirkli izmantot pilnvērtīgi. ;)
Un vēl... Negribas uz darbu. Mierina, ka tikai 8 darba dienas, un tad atkal sākas atvaļinājums.. Nedaudz mazuma sajūta vēl ir. Vēl gribas atpūtu, mieru un klusumu, kā arī darbu laukos..

Bet par dienas bildi.. Tomēr paņēmu asteres no mammas dārza. Visu laiku neņēmu puķes, jo mājās divi pūkdupši, tomēr šodien sapratu, ka daļinu lauku gribu paturēt savās mājās. Mammas asteres šogad ir bijušas īpaši pieprasītas - regulāri kāds nāk un palūdz, vai var nogriezt tādiem vai šādiem pasākumiem un mērķiem. :)Patiesībā - forši! :) Un man šogad ļoti patīk asteres! :) Būs pusotru nedēļu prieks mājās. ;))
This page was loaded Nov 18th 2018, 12:26 pm GMT.