Man patīk svētdienas laukos, jo tās ir īstas brīvdienas!
Izgulējos, bez steigas no rīta sakrāmējos. Pat pietika laiks nedaudz paskatīties tv un palasīt grāmatu. Pie sevis šorīt pasmējos, ka man vienmēr patīk sākt jaunas grāmatas lasīt un pabeigt, tikai reizēm ar to vidu visādi gadās - reizēm apriju grāmatu dažu dienu laikā, bet reizēm grūti un mokoši iet viss uz priekšu. Pašai nekad pusratā negribas apstāties, jo jādod taču iespēja grāmatai, bet ir bijis tā, ka kāda grāmata puslasīta tā arī stāv lasāmo grāmatu plauktā un gaida to mirkli, kad atkal saņemšos. :)Šorīt sāku lasīt Sarah Waters "The Little Stranger". Atsauksmes iekš goodreads ir dažādas, bet pagaidām patīk un viegli lasās.
Ap pusdienām aizbraucu pie vecākiem, un gandrīz uzreiz sākām gatavot pusdienas-vakariņas. Tā kā vakardien ceptā ķirbju kūka krietni "uzsmaidīja", tad nolēmu šodien vēlreiz uzcept to. Lai arī tētis man ir konservatīvs ēdājs, tomēr ķirbju kūka viņam tīri labi iet pie sirds. :) Un man ir prieks par to, ka pamazām ķirbji tiek ēsti jau tagad. Pati sapratu, ka vienu zaļo ķirbīti būs jāved mājās, jo man tas garšo ne tikai krāsnī ceptā veidā, bet arī svaigs. :D Par pārsteigumu man šodien atklāju to, cik gardas ir svaigas bietes! Vienmēr ēdu tikai vārītas vai krāsnī ceptas, bet svaigas... saldas un kraukšķigas! :)Šķiet, ka būs pārītis biešu jāpaņem līdzi, lai var uz darbu pusdienu kastītē nest. :)
Vispār, šonedēļ pamanīju, ka šeit, laukos esot, neesmu ēdusi gaļu. Pamatā tiek ēsti dārzeņi un augļi dažādos veidos. Bet kā gan savādāk, ja viss ir tepat rokas stiepiena attālumā. Gribi kaut ko saldu - aizej pie bumbieres vai plūmes, vai avenēm. :D
Kas vēl? Vakarā paspēlējos ar trijotni. Pušiks visvairāk komunicē ar mani. Kad Pušiks kļūst mazāk piesardzīgs, varu paglaudīt. Pienāca apostīja manus pirkstus, palaizīja tos, iekodās.. Vienreiz noķēru, paglaudīju, gribēju beidzot paskatīties, kas tad Pušiks īsti ir, bet.. aizlaidās mazais šmulis. Ar Pušiku krietnu brīdi jau biju spēlējusies, kad atvēlās Domino un Strīpiņš. Šķiet, ka Strīpiņš sevi jau sāk uzskatīt par pieaugušu kaķi, jo spēlītes ar virvē iekārtu žagariņu viņam ātri apnika. Nu, bet, protams, ka striķis nav tik interesants kā peles! :D Toties Domino un Pušiks aizrautīgi ļoti ilgi spēlējās ar mani (līdz man apnika). Domino pagaidām ir vienīgais kaķēns, kuram neesmu pieskārusies un paglaudījusi. Lai arī ir alfa kaķēns, tomēr visvairāk izvairās no cilvēka. Runājot par Domino, šķiet, ka arī viņš ir runčuks. Vismaz tad, kad lēkāja un vēlās, man šķita, ka kaut ko redzēju. :D Uh.. ja vēl kāda nedēļa būtu, pieradinātu visus trīs pie cilvēkiem un rokām. Tagad sanāks pusotru nedēļu pārtraukums. Tiesa, tētis ar mammu ar viņiem spēlējas arī, bet ne tik daudz.. Negribas, lai kaķēni paliktu savā komunikācijā ar cilvēku šajā līmenī. Ceru, ka tomēr tā nebūs.
Bija laba, mierīga diena. Žēl gan, ka šūpuļkrēslā ar grāmatu maz sanāca pasēdēt, jo bija diezgan auksts vējš. Vēl jau gribējās siltās un saulainās dienas pabaudīt.. Bet rudens sāk pamazām ņemt savu tiesu. Jāsāk vien ģērbties siltāk un sapņot par ietīšanos segā un sēdēšanu dīvānā ar labu grāmatu rokās. :D