Diena bez pārsteiguma, viss kā parasti. Piecelies, aizbrauc pie vecākiem un..sāc darboties.
Šodien neviens negaidīja, ka sanāks 34 litri sulas. Tā pa jokam, pa jokam sanāca. No rīta atbraucu un mamma ar tēti jau vienu katlu bija sagatavojuši vārīšanai. Kamēr viss gatavojās, aizbraucām uz laukiem salasīt ābolus. Tā kā šogad visi koki pilni, ātri salasījām piecus grozu no zariem vien. Tikai šodien uzzināju, ka tā ābele, kas ir klētsgalā - balti un saldi āboli, ir mīļa ne tikai man, bet arī ļoti patika babai.
Plūmju laukos arī daudz. Zilās būs gatavas jau tuvākās nedēļas laikā, dzeltenās un rozā(mamma savulaik atveda no Ilūkstes)jau iet uz beigām. Gardas tās ir bezgala! Man kopš bērnības ārkārtīgi garšo plūmes un šobrīd es joprojām esmu visaktīvākais plūmju ēdājs mūsu ģimenē. :)
Visu dienu pa virtuvi turpu-šurpu šiverēju. Pusdienas paēdām vien pēc trijiem. Vakariņas - ap septiņiem. Nogurums ir, bet nav tik traki.
Vakarā nedaudz palasīju grāmatu, jo ļoti gribas to atstāt šeit - tētim lasīšanai. Tāpat jau būs daudz mantu atpakaļ vešanai uz Rīgu.
Toms vakarā piezvanīja. Uzaicināja nedēļas nogalē uz dzimšanas dienu. Nezinu, jāpadomā, vai tik ātri atgriezties Rīgā, vai visu būsim pabeiguši līdz sestdienai. Patiesībā ir patīkami, aicina! :) Redzēs, kā būs ar tikšanu..
Bet vispār.. gribas mājās. Jau esmu paguvusi sailgoties. Bet..kas jādara, tas jādara. Nav īsti variantu. Kurš gan cits, ja ne es..