Beidzot spēju piesēst pie datora un uzrakstīt īsumā par četrām dienām.

Sestdiena, 11.augusts.
Dienas bilde viennozīmīgi ir no koncerta. Prāta vētra, Skārda bungu tūre, Daugavpils.



Bet notikumu šodien ir gana daudz.
No rīta Ilvers izmeta joku. Aizbrauca vizināties ar velosipēdu un nepaņēma telefonu. Pusstundu projām, stundu... mamma sāka uztraukties. Arī man pielipa šis uztraukums. Sēdos mašīnā un braucu pa ciematu meklēt. Izbraukāju pusi ciemata un kaut kā pavisam nelāgi un nemierīgi palikt ap sirdi. Mamma ik pa brīdim zvana, jautā, vai satiku, bet atbildēt varu tikai: "nē". Kad vairāk nekā pusstundu meklēju, beidzot pamanīju viņu braucam ar vēl vienu puišeli. Atradis sev draugu un vizinājies pa ciematu. Bijuši bibliotēkā, veikalā.. Skaidrs, ka bija interesanti, tāpēc arī aizmirsis par to, ka mājās kāds ir jāpabrīdina. Atbrauca, izrunājām šo situāciju un miers. Jācer, ka mācība būs bijusi.
Pēc tam aizbraucām uz Pļaviņām, it kā uz kapusvētkiem. Ar tēti un Ž.nolikām puķes, paņēmām dažas saujas zemes, ko aizvest uz Sila kapiem. Nolēmām, ka uzliksim plāksni starp vectēva tēvu un babu. Lai nepazaudējas viņš mums.
Bet vispār.. Tomēr labi, ka baba bija tik traka savos 23 gados un ar zirgu aizbrauca uz Pļaviņām. Teju 100 km ar zirgu 1944.gada oktobrī.. Ratos viņa ar mana tēta onkuli un kaimiņmeiteni...un zārku. Vectēvu neatdeva apbedīšanai, bet parādīja precīzu vietu brāļu kapos, kur viņš un vēl trīs kareivji apbedīti. Tagad mēs ar tēti vismaz varam atbraukt... Nav bezpersonisks liels apbedījums.



Atbraucām no Pļaviņām, saēdām visi pusdienas un posāmies uz Daugavpili. Labi, ja savlaicīgi aizbraucām, jo bija laiks vēl iedzert kafiju, apskatīt remontus abās istabās. Ir forši! Beidzot bērniem ir katram sava pilnvērtīga vieta, arī viņiem pašiem ir forša guļamistaba.
Kamēr bijām mājās, jau sāka līt un Ivars pajokoja, ka varbūt tomēr labāk palikt mājās. Tomēr saņēmāmies un aizbraucām. Mašīnu atstājām netālu no stadiona. Visu laiku lija, lija, lija.. Stundu stāvējām rindā, lai iekļūtu stadionā, un tad vēl divas ar pusi stundas stadionā. Koncerts bija krāšņs un lielisks. Patika! Dzirdēju visas dziesmas, ko gribējās dzirdēt. Ž.atzina, ka šis koncerts bija pat foršāks par iepriekšējās tūres koncertu Rīgā. :) No vienas puses es pat nedaudz brīnos, ka viņš piekrita braukt uz šo koncertu, no otras - tas taču ir forši! :))
Nosaluši un priecīgi atbraucām pie Ivara, nomazgājām kājas un braucām uz mājām. Ivars ar Annu gan piedāvāja palikt pie viņiem, tomēr mēs abi nolēmām, ka mājās mums būs foršāk. Beidzot divvientulība, jo Ilvers ir projām. :D

Svētdiena, 12.augusts.
Bildi aizmirsu uztaisīt, bet labi, ka Le_mingai sanākusi tik skaista bilde! :D Tā tiešām labi atspoguļo, kas notika šodien.


Par šo dienu var teikt - paņem labumus sev un atved draugiem! :) Šodien sanāca glābt vecākus no kabačiem, bietēm, pēdējiem gurķiem utt. :) Visu sanāca likt piecos maisos - viens Ž.mammai un māsai, otrs - le_mingai, trešais Aleksandrai, ceturtais - Svetai un piektais mums pašiem. Tā kā vasarnīcu jūnija sākumā pārdeva, tad šogad Ž.mammai nav vairs savu labumu no sava dārza. Viņa pasmējās, ka viņai var vest visu, jo viņa ēdīšos un konservēšot visu. :)) Aleksandru mēs pielabinām, jo kādam taču būs oktobrī jābaro kaķi. :D Sveta un Le_minga vienkārši ir labi cilvēki un draugi, tāpēc viņiem jāpiedāvā iespēja apēst lauku labumus. :D Kamēr visiem visu aizvedām, pagāja krietns laiks. Pie viena pasēdējām, pie otra.. It kā brauc tikai atdot maisus, bet sāc papļāpāt un laiks aizskrien.
Mājās atbraucām noguruši, jo maz gulēts, lietains laiks un vēl ceļš.. No le_mingas laikam nedaudz nepieklājīgi ātri aizbraucām, bet tiešām bijām noilgojušies pēc mājām..un kaķiem. :D
Piebraucām pie mājas un skatamies - logā Triša! Sēž un vēro pagalmu. Atnācām mājās, bet tur neviens negaida. Tomēr pēc brīža izlīda gan viena, gan otra un sāka nēsāties pa māju. :) Tomēr divatā viņām ir jautrāk. Šī bija pirmā reize, kad viņas tik ilgu laiku bija atstātas divatā. Nekādas blēņas nebija sastrādātas. Viss kārtībā. Tas labi! :)

Pirmdiena, 13.augusts.


Loģisks iznākums, ja četras stundas stāvi lietū sandalēs. Visu dienu baiļojos, ka būšu visu sev atsaldējusi. Dzēru vitamīnus, zāļu tējas, zāles. Un daudz gulēju, gulēju, gulēju. Uz nakti Ž. vēl izdomāja mani ar spirtu iezieķēt. Nepretojos nekam, jo sestdien jābūt uz strīpas.
Šīs dienas mazais pārsteigums - Kristiana Sanita uzraksīja un palūdza pupiņu tomātu mērcē recepti. Man bija neliels pārsteigums, bet no otras puses liels prieks, ka viņa uzrakstīja. Sanita vienmēr tāda klusa mūsmājās bija. Tāda sajūta, ka viņa no mums nedaudz baidās. Un šī ziņa no viņas man lika saprast, ka nav nemaz tik traki ar viņu. :) Forši, ka viņa ir gatava komunicēt ar mums, mani bez Kristiana starpniecības. :))

Otrdiena, 14.augusts.



Jūtos nedaudz labāk nekā vakar. Tomēr joprojām vairāk dzīvoju pa gultu, jo galva nedaudz sāp un ir temperatūra. Izskatās, ka neko vairāk par vienkārši saaukstēšanos neesmu "atrāvusies". Tas labi. Tomēr, šodien spēju nedaudz palasīt grāmatu. Tā kā vienu šobrīd lasāmo grāmatu atstāju laukos, izvilku no plaukta Mika Koljēra "Ceturtais lielākais Latvijā". Pagaidām nespēju saprast, vai patiks.
Kad apnika lasīt un gulēt, skatījos "Orel i reshka". Iedvesmojos jaunajiem ceļojumiem.
Un vēl, par māsiņām runājot, jāsaka, ka abas laikam tiešām bija sailgojušās. Triša lien jau otro dienu virsū - pagulēt blakus, pasēdēt blakus.. Puša šorīt no rīta sāka prasīties pagulēt blakus, zem segas. Tomēr kaķiem mēs pietrūkām. :))) Katra gan to izrāda nedaudz savādāk, tomēr foršas viņas ir.
Nu, ko.. tagad galvenais līdz piektdienas rītam tikt uz pekām. Nav forši slimot..