Ir forši pamosties teju desmitos no rīta. Ir forši nesteigties. Ir forši vienkārši būt. Es tik ļoti novērtēju šo atvaļinājumu!
Šodien vienu lielo porciju bietīšu ziemai iemarinējām. Būs gan siltai, gan aukstai zupai. :) Mamma gan saka, ka vēl tikai vienu porciju rītdien sagatavosim un ar to tā kā vajadzētu pietikt, bet man šķiet, ka vajadzētu vēl trešo porciju sagatavot, jo bietes mēs tīri labi ziemā apēdam. Kopš sākām bietes likt burciņās, mazāk biešu pavasarī ir jānes uz kompostu. Bija vēl ideja pamēģināt pagatavot sulu no aličas, bet pagaidām atliku šo lietu uz nedaudz vēlāku laiku.
Šodien iebāzu rokas arī zemē - izravējām daļu no zemenēm. Maijvaboles atkal krietni padarbojās - diezgan daudzi krūmi bija jāpārstāda. Mūžīgā zemeņu nelaime - maijvaboles. Pa visu dārzu ar zemenēm ceļojam un maijvaboļu kāpuri mums seko... Zemenes mums visiem garšo, tāpēc šo deju pa dārzu arī joprojām turpinām. :)
Patiesībā, tas ir riktīgi forši - iziet dārzā, apēst saujiņu ērkšķogu, saujiņu aveņu, tomātu vagā noplūkt pārīti tomātu.. Viss tik svaigs, gards un..SAVS! :) Šodien, apstaigājot dārzu, nolēmu, ka ar rītdienu varētu beidzot sākt sulu rītus, jo ķirbīši ir skaisti paaugušies, burkāni ir, āboli un bumbieri arī sāk ienākties, šis tas no ogām arī vēl ir. Būs gardi! Turklāt labi, ka mēs rīt jau būsim trīs sulu dzērēji - rīt agri no rīta Ilveru atvedīs. :) Bērnam vismaz dažas dienas nebūs jāsēž mājās, varēs apkārt padauzīties. :)
Ai, ir ļoti labi! Izgulies, pastrādā, palasi grāmatu šūpuļkrēslā, vēl pastrādā.. Absolūti savādāka ikdiena, atšķirīga no Rīgas. Vienīgais, ko šodien sapratu - pa dienām man patīk būt šeit, bet vakaros man tomēr gribas mājās - pie Ž.un māsiņām. :)