Lai arī modinātājs agri zvanīja un agri pamodos, atkal nolikos uz auss. Ir beidzot pirmā īstā atvaļinājuma diena.
No rīta sasmējos, ka Puša prasījās zem segas. Kaķis, kuram ir skaists, pūkains, garš kažoks, lien zem sedziņas! :D Toties Triša varonīgi turpināja gulēt kājgalī, neprasot papildus siltumu. :) Viņas ir tik dažādas, bet tik foršas! :))
Kad izgulējos, piecēlos, sakrāmēju mantas, apkopu kaķus, pagatavoju brokastis.. Nu, negribas man visu atvaļinājumu sēdēt Rīgā. Gribas basām kājām dārzā pastaigāt, gribas ogas un augļus savā dārzā vākt un ēst. Laukos ir vieglāk no karstuma paslēpties.
Ja godīgi, šī atkal ir tā reize, kad ceļš paskrēja tik ātri, ka pat īsti nepaguvu attapties, ka esmu atbraukusi jau līdz laukiem. Galvā vienkārši joprojām ir daudz visādu domu, tāpēc arī ceļš skrien ātrāk.
Toties laukos ir forši! Tētis atnesa no jaunās plūmītes pirmās plūmes. Mmm...gardas, saldas, sulīgas! Nākamgad, jācer, būs vairāk! :)) Piecšķirņu ābele šogad pirmo ābolu arī atrādīja. Struktūras ziņā ir līdzīgs beļam (kā mana baba teica), bet ir saldāks. Gards ābols! Tagad tikai jāsagaida pārējie četri. :)
Bet vispār.. tā ir tik forša sajūta - iekrist šūpuļtīklā ar grāmatu! Tik sen to gribējās izdarīt, un beidzot man būs daudz, daudz dienu, kad to varēšu darīt.
Un vēl varēšu tēta kaķus vērot. :) Sasmējos, ka viņus, neskatoties uz dzimumu, varētu saukt par Domino, Strīpu un..(ta-dā) Pušiku! :D
Vārdu sakot, mana ikdiena laukos ir sākusies! :))