smth
un atkal par divām dienām 
18th-Jun-2018 09:48 pm
Vakar

0617

Rīts sākās ar to, ka Vaļa atbrauca kopā ar tēta krustdēlu Aināru un viņa draudzeni. Pirms daudziem gadiem viņu redzēju, bet tas bija sen un vairs neskaitās. Ir ļoti mainījies kopš tā laika. Krietni notievējis, un, kā mana mamma teica, izskatās vairāk pēc mākslinieka. :) Vakar Vaļai ar Stasjku palika 70. Ja godīgi, es nemaz nezināju, ka viņi ir dvīņi. Mammu izprašņāju par visu. Par to, kāpēc ar Laizāniem sagājuši tik tuvu, ka Vaļas brāļa dēls ir krustdēls. Izrādās - visu laiku kaut kā sanācis kaimiņos dzīvot- gan dzīvoklī kaimiņos dzīvoja Vaļas brālis Pēteris un pati Vaļa, gan mājas sanāca kaimiņos. Bet sagājuši tāpēc, ka mamma pie Borbalas regulāri pasūtījusi visādas austas lietas, pēc tam šo to Borbala šuva. Jo biežāk tiekas, jo vairāk runā, jo vairāk satuvinās..
Bet visu dienu šodien pa māju dzīvojos. Tā kā vakar kārtīgi pastrādāts, svētdienu var svētīt.. :)
Tiesa, šoreiz neplānoju vēlo braukšanu uz Rīgu, jo vajadzēja auto, braukšanai uz vasarnīcu. Izbraucu populārajā laikā - 16-17.. Tās ir kaut kādas mēmās šausmas. Ceļš pārpildīts. Visi aptuveni šajā laikā dodas Rīgas virzienā! Izdarīju secinājumu, ka, ja gribas mierīgāk aizbraukt, tad ir jābrauc vēlāk, tā lai Rīgā būtu uz kādiem deviņiem-desmitiem.
Šādā intensīvā satiksmē piedzīvoju arī nedaudz nepatīkamu mirkli. Kolonnā visi raiti braucam, bet pēkšņi viens izdomā diezgan strauji bremzēt, lai nogrieztos no šosejas uz mazāknozīmīgu ceļu pa kreisi. Kā visi bremzēja!!!! Redzēju, ka priekšā man kādam pat nokūpēja riteņi. Pati paguvu sabremzēties, lai gan likās, ka jārauj stūre uz apmali. Kad ar sevi tiku galā un priecājos, ka bremzes tik labi strādā, redzēju, ka aizmugurē braucošais arī nedaudz rauj stūri uz apmali, lai neietriektos manā pakaļā. Arī viņam viss izdevās. Man šķiet, ka visi piedzīvoja aukstās kājas. Jā, distance ir svarīga, jo īpaši šādā situācijā..
Mājās atgriezties ir ļoti forši. Visi bija paguvuši sailgoties. :) Ne tikai mājienieki, arī es. :) Neskatoties uz nogurumu, tomēr sagatavoju vakariņas. Sen mūsmājās neviens nebija cepis gaļu. Labi, ka biju nokomandējusi izvilkt gaļu no saldētavas, tāpēc cepšana nekādas grūtības nesagādāja. Un varu būt atkal un atkal pateicīga par mammas un tēta dāvanu - lielisku pannu gaļas cepšanai! :)) Jā, jā, man reizēm dāvina pannas (tad, kad es to palūdzu) :D
Paēduši vakariņas aizbraucām uz vasarnīcu. Rīt jāatdod atslēgas. Viss, vairāk nekad turp nebrauksim. Izstaigāju atkal visas dobes, nogriezu peonijas, rozes, ko mājās atvest. Atradu vēl zemenes savās dobēs. Īrisi braši turas. Žēl, protams, šķirties, bet, šķiet, ka šis ir pareizs lēmums. Lielie dārza strādātāji bijām mēs ar Ž.mammu. Pārējiem tā vasarnīca... Eh.. Kā ir, tā ir. Savācām to, kas vedams mājās un uz garāžu. Es šo to vēl no traukiem paņēmu un vienai segai devu iespēju.
Jau tumsiņā aizslēdzām visu un braucām projām. Bija sajūta, ka vasarnīca negrib laist mūs projām, bet.. neko darīt.
Vèlu mājās atbraucām un vēl vēlāk aizkasījāmies gulēt - teju divos naktī. Bet no rīta atkal uz darbu jāiet..

Šodien
0618

Oi, cik šodien grūta diena! Un viss ir tikai tāpēc, ka ir mazgulēts! Laukos svētdien agri pamodos, vakar vēlu aizgāju gulēt.. Neizgulējusies!
Grūti darbā..ļoti. Cīnīties ar miegu un skaidri domāt ir diezgan sarežģīti. Centos, ļoti centos. Matē tēja nedaudz palīdzēja pamosties un saņemties. :)
Šodien papētīju, kāpēc tik daudzi brauc uz Druskininkiem. Papētīju un sapratu.Patiesībā piedāvājums diezgan bagātīgs - gan kva-kva parks, gan pirtis. Varbūt vajadzētu saņemties un aizšaut arī mums? :)
Vakars toties šodien sanāca ļoti foršs. Jau pagājušajā nedēļā vienojāmies, ka šodien tiekamis ar Rūtu un dodamies uz Ziemeļu enkuru. Patīkami pārsteidza šī vieta. Ir forša! Un alus diezgan gards. Tiesa, es sapratu, ka neviens no četriem man negaršo tā, lai varētu izdzert uzreiz 0,3 vai 0,5, tāpēc izvēlējos divreiz pa četrpakai. Laikam vislabāk garšoja porters, bet patiesībā visi četri viens pēc otra bija labi. :) Jebkurā gadījumā zinu, ka vēlreiz gribu atnākt uz Ziemeļu enkuru. Patika, ļoti patika! :)
Un atkal mums ar Rūtu bija foršas sarunas par politiku, ceļojumiem, teātri, literatūru un.. Raini. :) Un atkal Rūta man piegādāja grāmatu lasīšanai. Šoreiz Gundegas Grīnumas "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni." Kriena "bībele", būs ilgākam laikam ko lasīt. Vispār kaut kā interesanti ar Raini man veidojas attiecības. Vidusskolas laikā aizgūtnēm lasīju viņa dienasgrāmatu, tagad lasu ikvienu grāmatu, kas ir uzrakstīta par viņu un Aspaziju. It kā nekāda loģiska izskaidrojuma šai interesei nav.. Varbūt tiešām skolas laikā "es-iemācīšu-Jūs-mīlēt-Raini" iedarbojās? :))
This page was loaded Dec 10th 2018, 10:26 am GMT.