Pirmie kapusvētki pagājuši. Vēl priekšā divi - Ilūkstes kapos un Pļaviņās.
Ja godīgi, gaidīju, ka būs vairāk cilvēku, jo sestdiena, jo labs laiks.. Pēc kapusvētkiem ar Ivaru un tēti spriedām, ka problēma ir tā, ka veču kļūst aizvien mazāk, jaunie ir aizbraukuši - kurš Rīgā vai kādā citā pilsētā, kurš ārzemēs. Tomēr tās ir tādas atrunas - ja ļoti grib, tad var. Es taču no Rīgas atbraucu uz kapusvētkiem, un pamanīju pie kapiem vienu auto ar dāņu numuriem. Ja grib, tad var. Bet varbūt vienkārši jaunajai paaudzei vairs nav tik liela kopt šo kapusvētku tradīciju..?
Mums mamma jau šogad arī nebrauca, jo teica, ka sēdēt pie lielā krusta negribot, bet apkārt kapiem procesijā vairs nepietiek spēks. Tāpēc mēs ar tēti, Ivaru un bērniem aizbraucām.
Ja runāju par bērniem, tad jāatzīst, ka viņi tā kā divi dadzīši pielipuši man visu laiku. Beidzot ir parādījusies konkurence! Santa jau sāk saprast, ka krustmāte ir krustmāte un tāpēc ar lepnumu paziņoja Ilveram, ka viņai visi trumpji ir rokās :)). Tomēr tas nekādi neliedza Ilveram pacentsties tomēr dabūt vairāk uzmanības. :) Foršie mani dadzīši! :)
Vēl laukos šobrīd ir diezgan skumji, jo pietrūkst lietus.. Pāris stundas laistīju dārzu, bet cik daudz ar spaiņiem un lejkannu varēsi aiznest? Vismaz nedaudz aplaistīju zemenes, tomātus, piparus, zaļumus, dālijas, jaunās peonijas, asteres.. Smēju jau tētim un teicu, ka tas ir kā mironim plāksteris, tomēr..vismaz nedaudz mitrums augiem bija.. Baisi patiesībā - tāds sausums.. Vairāk kā mēnesi lietus nav bijis.
No laukiem šoreiz apzināti izbraucu vēlu - Rīgā ierados tikai pusstundu atpakaļ. Kamēr uznesu visas mantas, saliku pa vietām.. Nogurums ir liels, tomēr arī ir liels prieks par to, ka biju laukos.
Un māsiņas atkal ir priecīgas par manu agriešanos. Lien klāt, lai paņurcu. :)) Foršas viņas, neskatoties uz visām blēņām! :)