Par darbu rakstīt negribu, jo tur smagas kaujas notiek. Ņemšanās par un līdz niansēm, neskatoties uz to, ka vēl nākamgad būs diskusijas par šo pašu failu. Smagi iet, jo pārāk daudz iesaistīto pušu. Pārāk atšķirīgi esam. Reizēm skaties uz Āfrikas valstīm, grulag valstīm un saproti, ka viņi nevar saprast mūs un mūsu idejas. Jo mēs katrs esam attīstāmies savādāk. Arī ieradumi, paražas ir savādāki..
Nav vienkārši šogad, un vēl sarežģītāk būs nākamgad. Pareizi teica īriete, ka šogad svarīgākais ir cīnīties par struktūru, skeletu, bet nākamgad redakcijas vienalga varēsim uzpucēt.
Vakarā atkal kritu kārdinājumā un nopirku puskilo melleņu. Gardas un par tiešām saprātīgu naudu. Jāņem ciet, kamēr ir - vismaz kādus "svaigumus atēdīšos". :)) Citādi tās "bulkas" sāks spriesties :D
Tā kā šovakar bija pirmais vakars, kad nelija lietus, izmetu nelielu loku pa apkārtni. Jau pagājušajā gadā gribējās aiziet līdz La Jonction, kur Rona ar Arve satiekas, bet nesanāca laiks.
Šodien izvēlējos vienu no vietējo saglabāto maršrutu un devos ceļā.
Turp pa savu krastu sākumā devos. PAtiesībā tāda forša krasmala - kur nav īsti vietas kaut ko iestādīt, saliek milzu podus, kuros aug krūmi vai koki un puķes. Cilvēki tieši pie šiem podiem uz trepītēm tā arī sēž. Tur, kur ir vieta, ir iekārtotas dobes ar lieliem rožu krūmiem. Katrā dobē citādākas rozes. Tiesa, daļa jau paguvusi pārziedēt, bet vienalga, skaisti. ;)



Garām vecajam hes`am un dambim devos uz priekšu.





Jo dziļāk dzīvojamos rajonos, jo kaut kā nemierīgāk ap sirdi, jo parādās aizvien vairāk kompāniju ar alko rokā.. Kādu brīdi pat apsvēru domu griezties un iet pa citu ceļu, tomēr iedrošināja tas, ka skrējēji turpina skriet uz priekšu. :D
Iepriekš pa šo rajonu nebiju staigājusi, tāpēc bija bezgala interesanti pavērot, jo ir piektdienas vakars, saulīte spīd, ir silti.. Publika izlīdusi tuvāk pie ūdeņiem un tusē.
Patiesībā secināju, diezgan labs maršruts uzzīmēts - var tiešām aiziet līdz par Ronas un Arve satekai. Turklāt bija iespēja pavērot, kā cilvēks parastais atpūšas Ženēvā piektdienas vakarā. Tuvāk centram viss tā pieklājīgi, lai arī ar alus pudelēm un bundžām. Toties jau La Jonction rajonā pavērās pavisam cits skats. Tas, kas uzreiz iekrita acīs (drīzāk par nāsīs) - alko smaka. Riktīga alko smaka! Gandrīz visas kompānijas bija krietnā daudzumā iepirkušas alu. Daļa, kuriem bija publiski uzstādītās uzpariktes gaļas cepšanai, cepa gaļu, tie, kuriem nebja, kur cept, vienkārši tusēja ar alko vai bez, ar savu skaļo mūziku vai bez, ar grāmatu vai bez.. Bija daži, kas tusēja ar datoru. :D
Principā - viss, kā pie mums. :D
La Jonction - it kā jau nekas īpašs, bet tomēr kaut kas maģisks ir. Abas upes it kā ir kalnu upes, bet ūdeņi tik dažādi. Rona skaista, zaļgana, bet Arve iekrāso Ronu pelēkāku.







Tālāk nolēmu aiziet pa maršrutu līdz kapiem, paskatīties, kāda tad šeit ir kapu kultūra. Sākumā viss bija cerīgi - atpakaļ pa to pašu taku līdz pirmajam krustojumam, tad gar depo pāri Arve.



Pa ceļam "satiku" skaistu valriekstu aleju. Šobrīd tur izskatās kā filmā "Avatar". Apburoši! :)



Gar teātri, mācību moču treniņlaukumu uz priekšu, priekšu vien. Viss jau būtu forši! Bet.. meža taka ātri lika griezties atpakaļ. Kā var noprast jau kādu brīdi ir sakrituši koki, noslīdējusi daļa no takas un nekur uz priekš netiec. Nopūtos un sapratu, ka kapiņus šoreiz neapskatīšu. Griezu atpakaļ un devos pa citu ceļu kalnā augšā. Labi, ka ir maps.me, kas diezgan precīzi dažāda veida kas sazīmē. Šodien sapatu, ka baltajām takām var uzticēties diezgan droši un doties uz priekšu, ja ir melnās takas, tad var piedzīvot atpakaļ griešanās prieku. :D
Nu, ja kapiņu šodien nav, tad vismaz vietējo zoo varbūt varēs apskatīt? Lai gan rakstīts uz vārtiņiem, kas strādā līdz 20.00, tomēr jau pēc 19.00 vārtiņi bija ciet. Garām ejot redzēju vien govis, kazas, dažus putnus un viss. Mūsu izpratnē tas noteikti nav nekāds nopietns zoo, bet.. pilsētniekam arī tāds ir labs. :D Kopumā (pa gabalu) izskatījās mīlīgs, varbūt kādreiz atnākšu kārtīgi novērtēt. :))
Tā kā jau krietns gabals tika nostaigāts, sapratu, ka sākotnējo ideju arī pr Karūžas apskatīšanu, tomēr atlikšu uz citu dienu. Jātaupās rītdienai.



Tāpēc pa dzīvojamiem rajoniem devos viesnīcas virzienā. Arī šeit savas iezīmes piektdienais iedzeršanai. Šeit, līdzīgi kā Luksemburgā redzēts, daudzi stāv turpat pie kafejnīcas vai pat veikaliņa ar savu nopirkto dzērienu, runā ar draugiem un paziņām, iedzer.. tāds absolūts miers un nekādas steigas. :) Toties, jo tuvāk centram, jo vairāk galdiņu ārā un vairāk sēdētāju pie šiem galdiņiem.



Mājās pārrados nogurusi, bet priecīga, ka beidzot ir izdevies izstaigāties. Tik daudz sēdēts šīs nedēļas laikā, ka slims var palikt.
Nu, ko.. rīt plānojas neliels izbrauciens un haikings pa pļavām. ;) Ceru, ka laika apstākļi lutinās tieši tāpat, kā šodien. :)