Šodien vakarā vakara sesijas ievelkas līdz pat 22 vakarā, nebija, līdz ar to mierīgi varēju izmest loku pa pilsētu. Sāku it kā iet tur, kur iepriekš nebija iet, bet beigās sapratu, ka daļa no maršruta tomēr pārklājas jau ar to, kas pagājušajā gadā izstaigāts. Bet vienalga bija forši. Man patīk tas, ka šajā pilsētā pat usnēm ļau ziedēt. :D Nav nolaizīts mauriņš, bet ir kur putniem un citām sīkām dzīvībiņām paslēpties. :) Katrs stūrītis tiek apstādīts, lai vairāk zaļuma. Skaistums ir subjektīva lieta un par dažu dobju izskatu es, iespējams, pastrīdētos, bet galvenais jau ir mērķis - mazāk asfalta, vairāk zaļumu. Katrīna teica, ka ielu malas pirmo reizi pļaujot jūlija vidū-augusta sākumā. Ja tā, tad sanāk, ka tiešām putniem un mazzvēriņiem tā ir laba vieta audzināt mazuļus. ;)
Ja rīt neievilksies sanāksmes, tad varētu vēl garākā pastaigā. Pāris idejas pat ir, kur varētu doties, bet..viss atkarīgs no sanāksmēm. Zinu, ka vienas idejas piepildīšanai darba dienas vakars neder - gribas aiziet līdz kādam kalnam, uzrāpties augšā un apskatīt apkārtni, sēžot pļavā. Bet te līdz kalniem pāris stundas jāiet, tad vēl kamēr uzrāpsies.. Kalns visdrīzāk brīvdienā būs jāiekaro.
Vēl šodien aizdomājos, ka pagājušajā gadā Ženēvā izbaudīju riktīgu siltumu, noķēru saulīti, bet Rīgā tobrīd bija diezgan vēsi. Šogad ir otrādi - Rīgā karstums, bet šeit pagaidām katru rītu nedaudz uzlīst, bet pa dienu iesilst līdz kādiem 22-24 grādiem. Ir patīkami silti. ;) Patiesībā, manis pēc šāds laiks var pieturēties visu laiku, galvenais, lai nedēļas nogalē nelītu un varētu izvelties garākās pastaigās. :)
Pamazām sāku pierast pie dzīves stacijas tuvumā. Rosība liela, bet netraucē. Nemaz nevar salīdzināt ar mūsu vilcieniem. :D
Mājās iet raibi. Triša vai nu kaķu laika dēļ, vai aiz skumjām ļoti maz ēdot. Ieteicu paņemt citas barības maisu un no rokām pabarot. Smieklīgākais bija tas, ka Puša demonstratīvi parādīja, ka viņai kaut kāda Smilla negaršo. :D Pirmo reizi Puša kaut ko neēd! Neticamais ir noticis! :D Savukārt Triša nedaudz pagrauza sauso barību. Nu, vismaz tas labi. Triša naktī gulējusi uz mana spilvena, Puša atkal pa palodzi un veļas žāvētāju šiverējusi. Vārdu sakot, viss gandrīz kā parasti, tikai abas dikti skumst.. :(
Maziņš prieciņš par nākamo nedēļu. Ceturtdien tikai uz sanāksmi būs jāaiziet, jo darbā nebūs elektrības. Varēs mājās uzrakstīt atskaiti par komandējumu mierīgā garā lai pirmdien tad jau iesniegtu visus papīrus.
Vispār nākamā nedēļa diezgan intensīva būs - nedēļas sākums vēl par Ženēvu, tad krāmēšanas un lidojums, nedēļas nogalē kaut kā jāsavieno brauciens uz laukiem, kapusvētki un jāpagūst arī pie Ievas ar Odriju uz viena gada jubiles ballīti. Gan jau viss izdosies! Kapusvētkus šogad negribu izlaist, jo pagājušajā gadā komandējums uz Ženēvu iekrita tieši kapusvētku laikā. Nezinu, kā būs nākamgad, tāpēc jābrauc, ja un kamēr var! Pie Ievas arī vajadzētu aizbraukt. It kā tie ceļi mums šobrīd retāk krustojas, tomēr ir patīkami, ka viņa vēl joprojām uzskata mūs par draugiem un aicina uz svētkiem. :) Forši! :)
Un vēl, kamēr rakstīju, sāka atkal pamatīgi samākties. Smuki sāk zibināt!