Visa diena pagāja tīrot, beržot, mazgājot utt. No rīta ar tēti aizbraucām uz pilsētu iepirkt dažādas gaļas un logu tīrāmo šķidrumu, bet pēc tam sākās lielā mājas kārtošana. Daļa aizkaru jau vakar bija izmazgāta, daļu vēl šodien mazgājām. Rudenī māju vecāki pamet un pavasarī atkal atgriežas, līdz ar to pirms atgriešanās ir lielā tīrīšana. Pēdējos gados viņiem abiem kļūst aizvien grūtāk, tomēr mamma vismaz savu spēku robežās cenšas māju savest kārtībā. Tā kā šogad svētki garāki, arī es varu pieslēgties. Guļamistabu izberzu pilnībā, pat griestus nomazgāju. Pārējās istabas tikai daļēji apbrābstījām. Smējos mammai, ka no rīta bija šausmas, šausmas, bet tagad jau dažās istabās jau cilvēkus var aicināt. :) Nolēmu, ka pirmajā stāvā visās istabās, izņemot lielo istabu, būtu jānomazgā griesti. Rīt nē, bet nedēļas nogalē gan vajadzētu. Agrāk, kad dzīvoju ar vecākiem, reizi gadā mazgāju. Tagad laikam gadus piecus - sešus (vismaz) neviens tos nav mazgājis. Mamma vairs nevar izlēkāt, bet man parasti ir ko darīt dārzā un mājas ģenerāltīrīšana paliek otrajā plānā.
Un vēl man kopš bērnības patīk tīri logi un svaigi aizkari. Patīk logu tīrīšana šķidrumu smarža, patīk viegli miklo aizkaru smarža.. :)
Noguru pamatīgi, lai gan saprotu, ka varbūt citos apstākļos (pie labākas veselības) būtu izdarījusi vairāk. Bet nu labi, ka arī tik ir izdarīts. Mammai prieks un man arī prieks. ;)
Dārzs arī kļūst aizvien smukāks. Tā kā diena bija ļoti silti (+24), tad viss sāka strauji plaukt. Aliča no rīta vēl visa bija pumpuros, bet vakarā jau baltie ziediņi kļūst aizvien pamanāmāki. Ja rīt pieturēsies tik pat silts laiks, tad viss būs ziedos! Dobēs primulas, zilsniedzītes, krokusi zied. Krāšņi! Rīt, kad esam paredzējuši dārza dienu, būs jāiziet nelielā inspekcijas gājienā, jāapskata, kas ir pārziemojis un kas nav. Ceru, ka visi jaunie īrisi būs izdzīvojuši šo nejauko ziemo. Cerams, ka būsim veiksmīgi tikuši galā ar puvi, kas bija uzmetusies Polam Blekam. Tāpat jāaprauga peonijas.
Laukos patiesībā ir forši, jo īpāši pavasarī un vasarā. Rudenī kļūst nedaudz skumji, jo viss atkal dodas uz guļu, gaidīt jaunu pavasari.
Un, neskatoties uz to, ka laukos ir labi, gribas arī mājās. Savās mājās. Pie Ž. un māsiņām. :) Šodien mums bija pirmais vacapa zvans. Triša neizpratnē blenza, bet Puša līda pie telefona, lai saprastu, kur es esmu paslēpusies. ;))
Un vēl šodien ir Kristiana dzimšanas diena. Domājām, ka brauksim pie viņa ciemos, bet.. vakar kārtīgi ar draugiem pasēdēts, šodien jāatpūšas. :D Mamma gan vēl domāja, ka varētu uzprasīties, bet es bildu, ka jau jau tad, kad zvanījām, neuzaicināja, nebūs labi uzmākties. :) Jau 26 viņam.. Atceros to 30.aprīļa pievakari, kad viņš piedzima. Koki bija aptuveni tikpat zaļi, bija silta, saulaina, vējaina diena. Tik nesen it kā tas viss bija.. Un jau 26... Labi, ka viss ar viņu ir kārtībā! Tas ļoti priecē!

Nu, un noslēgumā ķirsīšbilde ;)