Vakar



Parasti Zaļajā ceturtdienā darbā ir lielā krāmēšanās diena. Sakārto galdu, pārskati papīrus, saliec mapēs vai ieliec makulatūras kaudzē. Šoreiz nesanāca laiks. Visādus sīkos darbiņus vēl bija jāpabeidz pirms svētkiem.
Darbā šogad riktīgi forša Lieldienu ieskandināšana sanāca. Biju pārsteigta par to, ka daudzi nemaz neatnāca. Tomēr tie, kas atnāca, vīlušies nebija - aktīvi iesaistījās dažādās rotaļās. Vienā no spēlēm es arī vinnēju - mācēju iegriezt olu tā, ka tā griezās visilgāk. :D Pēc tam vairāki kolēģi nāca klāt un jautāja, kā man tas izdevās, kāda ir tā pareizā tehnika. :D
Ja godīgi, tad pēc šī pasākuma kārtējo reizi secināju, ka pašam ir jārūpējas par to, lai būtu jautri un forši. Ja atnāksi ar attieksmi "kā-man-visi-tādi-pasākumi-riebjas", tad neviens nespēs tevi uzjautrināt un radīt prieku. Es no sirds izpriecājos, jo ļāvos priekam. :)
Mājās atvēlos un lasīju grāmatu. Man ļoti patīk sākt lasīt grāmatas un patīk pabeigt lasīt grāmatas. Tas vidus reizēm ir tāds, kāds ir. Saprotu, ka pamazām arī sāk mainīties gaume attiecībā uz grāmatām. Sāk aizvien vairāk patikt nopietnās un non-fiction grāmatas.
Vakara mazais prieciņš - kaimiņš atgriezās un, atnācis pakaļ atslēgām, izsniedza šokolādi. :) Nemaz negaidīju, bet forši! :))

Šodien.


Bija runāts ar Mariku, ka šodien beidzot aizbraukšu pie viņas ciemos, bet pārcēlās viss uz otrajām Lieldienām. Tas nekas, galvenais, ka satiksimies beidzot. Visu laiku runājām par to, ka vajadzētu, vajadzētu, bet nekādi nespējām savākties. Ņemot vērā to, ka šajās brīvdienās pamatā pa mājām dzīvosim (kaķu veselības dēļ), tad tieši labi šīs dienas var izmantot īsajām viesībām. :)
Tā kā brauciens atcēlās, domāju, ka varētu izvelties ārā pastaigāt, tomēr tas sniegs aiz loga itin nemaz nevilināja iet ārā. Sniegs Lieldienu laikā? Vairs nekādu pārsteigumu. Atceros, ka pusaudža gados tas vienmēr likās dīvaini, jo Lieldienās taču jābūt saulei, siltumam. Atceros ļoti daudzas Lieldienas, kad varēja vienkārši jakā un kurpēs staigāt, kad nebija jātīstās vējjakās. Spēlējam laptu, šūpojāmies. Kādreiz bija foršas arī kolektīvās svinības kopā ar folkloras kopu. Nezinu, vai tagad vispār kas tāds manos laukos vēl notiek. Vajadzēs mammai pajautāt.
Runājot par vecākiem, šodien parunāju ar abiem. Sākumā ar tēti, jo mammu nevarēju sazvanīt, tad ar mammu. Viņi jau gatavojas Lieldienu svinībām. Vakar mamma nopirka divas līdakas un krietnu brīdi gaidīja, kamēr tās varēs tīrīt. Izstāstīja arī Volodjkas bērnības piedzīvojumu ar līdaku pirkstā. :)) Kopš tā laika viņai bijība pret līdakām. :D Šodien mamma cepa bulciņas, raušus un plātsmaizes. Tā kā Ivars ar bērniem arī bija pie viņiem, sarunājām ar Ivaru tikties pie vecākiem Lieldienu pusdienās. :))
Sanita nostaigāja garām manām mājām, atnesa katalogu. Parunājām par paredzēto adrešu maiņu. Es domāju, ka es vienīgā cepinos, bet arī viņa par savas bērnības mājas adreses maiņu cepas, jo neredzot tam visam pamatu un nepieciešamību. Vispār...labs jautājums mums abām radās - kurš ir tas, kurš izdomā, ka kādai mājai būtu jāmaina adrese?
Ko es šodien vēl labu izdarīju? Nedaudz piekārtoju māju un drēbes, lasīju, gulēju. :)Beidzot bez steigas varēs pavadīt daudz dienas! :)))
Ja par kaķīšiem. Trišas diēta Pušiņai ne pārāk patīk. Lai gan.. nē, patīk tieši speciālā barība un savējā vairs neiet tik ļoti pie sirds. Nolēmu, ka šovakar piejaukšu trešo barību klāt nedaudz, saglabājot pareizās proporcijas. Redzēs, kā būs rīt un parīt. Pagaidām, salīdzinot ar iepriekšējām dienām, pozitīvu pārmaiņu nav. Diemžēl. Atkal pamanīju nedaudz asiņu uz kastes maliņas. Pušiņai pilinam acī. Viņa ir ļoti pacietīga. Dvieļa parādīšanās viņas redzeslaukā neizraisa nekādas emocijas. :)) Abām dodam nedaudz kumelīšu tējas. Tas vīrusam un vēderiem nāks par labu. Triša vairāk man blakus turas - vienmēr seko līdzi, guļ blakus. Pušiņa vairāk pati par sevi, biežāk guļ uz palodzes, kur vēsāk, nevis gultā.